Numuru saraksts

Kārtība, autoritāte, disciplīna… – Tie un tās, kas aizbildinās, ka aizstāv savu brīvību, to dzird – ja vien dzird! – un ciniski smaida. Tie ir tie paši, kas vēlāk iedomājas, ka mums vajadzētu cienīt viņu neceļus vai pielāgoties tiem. Viņi nesaprot – un cik bezgaumīga ir šī protestēšana! –, ka viņu uzvedības normas nav – un nevar būt! – pieņemamas pārējo patiesajai brīvībai.

Autoritāte. – Tas nenozīmē, ka tas, kurš ir augšā, „kliedz“ uz to, kurš atrodas zemāk, bet tas savukārt – uz to, kurš ir pašā apakšā. Saskaņā ar šādu principu, kas ir autoritātes karikatūra un turklāt acīmredzams tuvākmīlestības pārkāpums, notiek galvenokārt tas, ka priekšnieks pakāpeniski attālinās no saviem padotajiem; viņš tiem nekalpo, gluži pretēji – viņš tos izmanto!

Visi tie, kas ļaunprātīgi izmanto savu priviliģēto stāvokli (ko sniedz nauda, izcelsme, pakāpe, ieņemamais amats vai zināšanas…), lai pazemotu tos, kam paveicies mazāk, pauž savu muļķību un lepnību.

Piedošana ir proporcionāla autoritātei. Vienkāršam tiesnesim, pat atzīstot vainu mīkstinošus apstākļus, ir jāpiespriež sods apsūdzētajam, kas ir notiesāts un atzinis sevi par vainīgu. Kādas valsts suverēnā vara reizēm piešķir amnestiju vai apžēlošanu. Satriektai dvēselei Dievs piedod vienmēr.

Nedusmojies, bieži vien bezatbildīga uzvedība liecina par saprāta vai sagatavotības, nevis par labas gribas trūkumu. No skolotājiem un vadītājiem ir jāpieprasa, lai viņi aizpilda šos robus ar savu pienākumu atbildīgu izpildi.

– Un tev būs jāizdara sirdsapziņas izmeklēšana… ja arī tu esi viens no tiem, kas ieņem šādu amatu.

Kad autoritāte piešķirta viduvējiem cilvēkiem, tiem, kuru inteliģence ir viduvēja un kristīgais gars tāpat, viņi ap sevi sapulcina nelgas, kuru tukšības viņus pārliecina – nepamatoti! –, ka tie nekad nezaudēs varu. Apdomīgie turpretī ap sevi sapulcina izglītotos, kas sevī apvieno zināšanas ar dzīves skaidrību un pārvērš viņus par vadības cilvēkiem. Apdomīgos nepiemāna viņu pazemība, jo, paaugstinot citus, viņi paši tiek paaugstināti.

Tu esi iecelts vadošā amatā un darbojies saskaņā ar to, ko teiks cilvēki? – Vecais sakārni! – Vispirms tev jādomā par to, ko teiks Dievs, un tikai otrajā vietā – bet reizēm nemaz – tev jāapsver tas, ko varētu domāt citi. Kungs saka: „Katru, kas mani atzīs cilvēku priekšā, arī Es atzīšu sava Debesu Tēva priekšā. Un to, kas mani noliegs cilvēku priekšā, arī Es noliegšu sava Debesu Tēva priekšā.“