Numuru saraksts

Tā kā tu vēlies iemantot katolisku, universālu mentalitāti, pierakstu tev dažas iezīmes, kas tai raksturīgas:

plaši apvāršņi un enerģiska zināšanu padziļināšana attiecībā uz visu to, kas katoliskajā ortodoksijā ir mūžīgi dzīvs;

svētas un veselīgas (nekad ne frivolas) ilgas atjaunot doktrīnas, kas raksturīgas tradicionālajam domāšanas veidam, filozofijai un vēstures interpretācijai…;

rūpīga uzmanība attiecībā pret zinātnes un laikmetīgās domas virzieniem;

pozitīva un atvērta attieksme pret pašreizējām izmaiņām sabiedriskajās struktūrās un dzīves formās.

Es tevi pilnīgi saprotu, kad raksti par savu apustulātu: „Es veltīšu trīs stundas lūgšanai, mācoties fiziku. Tā būs bombardēšana, lai „krīt“ otra pozīcija, kas atrodas bibliotēkas galda otrā pusē… Jūs jau ar viņu iepazināties, kad bijāt šeit.“ Atceros, kāds bija tavs prieks, kad tu dzirdēji mani sakām, ka starp lūgšanu un darbu nav jābūt pārrāvumam.

Mācīšanās, darbs – tie ir katra kristieša pienākumi, no kuriem nevar izvairīties. Tie ir instrumenti, ar kuru palīdzību mēs varam aizstāvēties pret Baznīcas ienaidniekiem un ar savu profesionālo prestižu pievilkt daudzas citas dvēseles, kas, būdamas krietnas, cīnās izolētas. Tie ir paši galvenie ieroči cilvēkam, kurš vēlas būt apustulis pasaulē.

Student, ķeries pie savām grāmatām ar apustuļa garu, būdams iekšēji pārliecināts, ka šīs nebeidzamās stundas ir (jau tagad!) Dievam veltīts garīgs upuris, kas nāk par labu cilvēcei, tavai valstij, tavai dvēselei.

Tev ir kara zirgs, ko sauc par studijām. Tūkstošiem reižu tu esi apņēmies labi izmantot savu laiku, tomēr kura katra lieta tevi dara izklaidīgu. Reizēm tu nogursti pats no sevis, jo izrādi tik maz gribasspēka, kaut arī katru dienu visu sāc no jauna. Vai esi mēģinājis veltīt savas studijas konkrētos apustuliskos nodomos?

Knosīties ir vieglāk nekā mācīties, bet tas ir mazāk efektīvi.

Ja tu zini, ka studijas ir apustulāts, un aprobežojies tikai ar to, ka mācies, lai kaut kā tiktu cauri, ir acīmredzams, ka ar tavu iekšējo dzīvi kaut kas nav kārtībā. Ar šādu nolaidību tu zaudē labo garu un, tāpat kā tas notika ar līdzībā minēto strādnieku, kas izmanīgi paslēpa saņemto talentu, tāpat arī tu, ja nelabosies, vari pats sevi izslēgt no draudzības ar Kungu, lai nogrimtu savos aprēķinos par ērtību.

Ir jāmācās… Taču ar to nav gana. Ko panāks tāds, kas lien vai no ādas laukā, lai barotu savu egoismu, vai arī tas, kura vienīgais mērķis ir nodrošināt sev mierīgu dzīvi pēc dažiem gadiem? Jāmācās ir tāpēc…, lai uzvarētu pasauli un iekarotu to Dievam. Tāpēc celsim mūsu piepūles līmeni augstāk, cenšoties, lai paveiktais darbs pārvēršas par tikšanos ar Dievu un kalpo par pamatu pārējiem, tiem, kas sekos pa mūsu ceļu…

– Tādējādi studijas kļūs par lūgšanu.

Tā notika jau Jēzus Kristus laikā – ir viegli pateikt „nē“; noliegt vai padarīt apšaubāmu kādu ticības patiesību. – Tev, kas sevi sauc par katoli, ir jābalstās uz „jā“.

– Vēlāk, pēc padziļinātām studijām, tu būsi spējīgs izklāstīt savas pārliecības iemeslus: to, ka nav pretrunu (un tādu nevar būt) starp Patiesību un zinātni, starp Patiesību un dzīvi.

Kam gan derīgs students, kas nemācās?

Kad tev visvairāk negribas mācīties, upurē savu piepūli Jēzum. Pasaki Viņam, ka sēdi pie grāmatām, lai tavas zināšanas būtu ierocis, ar ko apkarot ienaidniekus un iegūtu daudzas dvēseles… Un tad vari būt pārliecināts, ka tavas mācības jau ir ceļā uz to, lai kļūtu par lūgšanu.

Vai tu apzinies, kāds ir izaicinājums? To, cik daudz ir atkarīgs no tavas formācijas – vai tā būs laba, vai slikta? – Tik daudz dvēseļu! …

– Vai gan tu tagad pārstāsi mācīties, strādāt un aizvien rūpēties par to, lai rezultāts būtu vispilnīgākais?