Numuru saraksts

„Šī ir mana miesa…“, un Jēzus sevi upurēja, apslēpjot sevi zem maizes zīmēm. Tagad Viņš ir tur, ar savu Miesu un Asinīm, ar Dvēseli un Dievišķību, tāds pats kā dienā, kad Toms ielika pirkstus Viņa godības pilnajās brūcēs. Tomēr tik daudzos gadījumos tu paej Viņam garām, pat nepamājot īsu vienkāršas pieklājības sveicienu, kā tu dari ar jebkuru pazīstamu cilvēku, ko satiec pa ceļam.

– Tev ir daudz mazāk ticības nekā Tomam!

Ja tāpēc, lai atbrīvotu tevi, cietumā būtu ieslodzīts tev tuvs draugs, vai tu necenstos viņu apmeklēt, brīdi parunāt, aiznest viņam dāvanas, draudzības siltumu, mierinājumu?… Un, ja nu sarunāšanās ar šo cietumnieku būtu vajadzīga, lai glābtu tevi no ļaunuma un sagādātu tev labumu? … Vai tu to pamestu? Un, ja tā vietā, lai runātu par draugu, būtu runa par tavu paša tēvu vai brāli?

– Nu tātad!

Jēzus ir palicis svētajā Hostijā mūsu dēļ! Lai paliktu mums līdzās, lai mūs atbalstītu, lai mūs vadītu. – Un mīlestību var atmaksāt vienīgi ar mīlestību.

– Kā lai mēs ik dienas kaut uz pāris minūtēm ne-nāktu tabernākula priekšā, lai aiznestu Viņam savus sveicienus un savu dēlu un brāļu mīlestību?

Vai esi redzējis šādu ainu? – Šādam tādam seržantam vai zema ranga leitnantelim tuvojas labi noaudzis jauniesauktais, kas ir nesalīdzināmi labākā kondīcijā nekā virsnieki, taču viņš neaizmirst pasveicināt un otrs – atbildēt.

– Apdomā šo kontrastu: no baznīcas tabernākula Kristus, patiess Cilvēks un patiess Dievs, kas ir miris par tevi pie krusta un kas tev dod visu, kas tev nepieciešams, tev tuvojas… Bet tu paej garām, pat nepaskatoties.

Esi uzsācis ik dienas apmeklēt tabernākulu… – Man nemaz nešķiet dīvaini, ka tu saki – esmu sācis neprātīgi mīlēt tabernākula gaismu.

Lai ne dienas no tavām lūpām neiztrūkst vismaz viens apliecinājums „Jēzu, es Tevi mīlu“ un vismaz garīga Komūnija, lai gandarītu par visu profanāciju un zaimiem, ko Viņš pacieš tāpēc vien, lai būtu ar mums.

Vai gan ar visiem tuvajiem cilvēkiem nesveicinās, vai pret viņiem neizturas ar sirsnību?

– Tad nu tu un es daudzreiz dienā pasveicināsim Jēzu, Mariju un Jāzepu, kā arī savu sargeņģeli.

Izjūti dziļu dievbijību pret mūsu Māti. Viņa tik ļoti smalkjūtīgi prot atbildēt uz dāvanām, ko viņai pasniedzam. Turklāt, ja tu ik dienas ticības un mīlestības garā lūgsies Rožukroni, Dievmāte parūpēsies, lai aizvestu tevi tālu pa viņas Dēla ceļiem.

Kā lai mēs izturētu ikdienas cīniņus bez mūsu Mātes palīdzības? – Vai tu to nemitīgi meklē?

Sargeņģelis mūs vienmēr pavada kā pats galvenais aizstāvības liecinieks. Viņš būs tas, kas tavā personiskajā tiesāšanā atgādinās par smalkjūtības žestiem, kādi tev bija pret mūsu Kungu visas dzīves garumā. Vēl vairāk: kad šausmīgo ienaidnieka apsūdzību dēļ tu jutīsies kā pazudis, tavs eņģelis nāks klajā ar tām dziļajām jūtām, par kurām tu varbūt pats esi aizmirsis, atgādinās mīlestības pierādījumus, ko paudi Dievam Tēvam, Dievam Dēlam un Dievam Svētajam Garam. Tāpēc nekad neaizmirsti par savu sargeņģeli, un šis Debesu princis neaizmirsīs par tevi nedz tagad, nedz arī izšķirīgajā brīdī.

Tavas Komūnijas bija ļoti aukstas. Tu veltīji maz uzmanības Kungam un kļuvi izklaidīgs kura katra sīkuma dēļ… – Taču, kopš tu apdomā, ka šajā personiskajā sarunā ar Dievu ir klātesoši eņģeļi, tava attieksme ir mainījusies… „Lai viņi mani tādu neredz!“ tu sev saki… – Un paskat, kā, pamatojoties uz „ko teiks citi“ – bet šoreiz tas ir uz labu –, tu esi mazliet pavirzījies pretī mīlestībai.

Kad apzinies, ka tava sirds ir sausa, un nezini, ko teikt, ar paļāvību vērsies pie Jaunavas. Saki viņai: „Mana bezvainīgā Māte, aizlūdz par mani.“ Ja tu viņu piesauksi ticībā, viņa pat šādā sausumā ļaus tev baudīt Dieva tuvumu.