Numuru saraksts

Šādi muļķojoties, ar tādu iekšēju un ārēju frivolitāti, ar tādu vilcināšanos kārdinājumā, ar tādu gribēšanu, īsti negribot, ir neiespējami gūt izaugsmi iekšējā dzīvē.

Nav pieņemams, ka tu zaudē laiku ar „savām muļķībām“, kad ir tik daudz dvēseļu, kas tevi gaida.

Kad ar skaidru prātu apdomā šīs zemes dzīves postu un pretstata šādu panorāmu bagātībām, ko sniedz dzīve Kristū, manuprāt, te der tikai viens vārds, kurā skaidri un nepārprotami nodēvēt ceļu, ko izvēlas cilvēki: muļķība, muļķība, muļķība. Nav jau tā, ka mēs, lielākā cilvēku daļa, vienkārši kļūdāmies. Ir runa par ko daudz sliktāku – mēs caur un cauri esam muļķi!

Skumji, ka tu nevēlies paslēpties kā stūrakmens, lai balstītu ēku. Taču tu pārvērties par akmeni, pret kuru pārējie klūp… Tā rīkoties, man šķiet, ir noziedzīgi!

Neesi sašutis, ka ir slikti kristieši, kas sarosās, bet nepraktizē. Apustulis raksta, ka Kungs „katram atmaksās pēc viņa darbiem“. Tev – saskaņā ar taviem darbiem, man – ar manējiem.

– Ja tu un es nolemsim uzvesties labi, tajā brīdī pasaulē kļūs par diviem palaidņiem mazāk.

Kamēr tu necīnīsies ar frivolitāti, tava galva līdzināsies krāmu bodītei. Tajā būs tikai utopijas, sapņi… un vecas grabažas.

Tev piemīt liela uzdrīkstēšanās! Ja tu to liktu lietā pārdabiskā plāksnē, kļūtu par lielisku kristieti… – Taču, izmantojot to tā, kā to dari tagad, tu neesi nekas vairāk par lielisku pārgalvi.

Ar savu vieglprātīgo pieeju tu man atgādini kādu vecu anekdoti. Dabaszinātnieku brīdinājuši: „Lauva nāk!“ – bet dabaszinātnieks savā vientiesībā atbildējis: „Un kas man par daļu? Es taču ķeru tauriņus!“

Bīstams ir nezinošs cilvēks, kas vienlaikus ir arī nenogurdināmi strādīgs. Uzturi sevī vēlmi aizvien mācīties, pat ja esi sagumis zem vecuma svara.

Egoistiska un frivola cilvēka cienīgs aizbildinājums: „Man nepatīk uzņemties nekādas saistības.“

Tu negribi ne vienu – labo, ne otru – ļauno… Un tā, klibojot ar abām kājām, tu izvēlējies nepareizu ceļu, turklāt tavu dzīvi piepilda tukšums.

„In medio virtus…“ „Vidū ir tikums,“ apgalvo gudrs sakāmvārds, lai mūs novērstu no galējībām. – Taču nekļūdies, pārvēršot šo padomu par eifēmismu, kas piesegtu tavas ērtības,

izveicību, remdenību, bezkaunību, ideālu trūkumu un prastumu. Apdomā šos Svēto Rakstu vārdus: „Kaut tu būtu auksts vai karsts! Taču, tā kā tu esi remdens, nevis auksts vai karsts, es tevi izspļaušu no savas mutes.“