Numuru saraksts

Esot pie varas, vispirms jādomā par kopīgo labumu, kā arī jārēķinās ar to, ka gan garīgajā, gan pilsoniskajā jomā ir grūti pieņemt tādu normu, kas vismaz dažiem nebūtu nepatīkama.

– Visiem neizpatiksi, apgalvo tautas paruna. Bet tā nav likuma vaina – par to esi drošs –, bet gan šo dažu cilvēku nepamatotās lepnības vai egoisma dumpīgums.

Kārtība, autoritāte, disciplīna… – Tie un tās, kas aizbildinās, ka aizstāv savu brīvību, to dzird – ja vien dzird! – un ciniski smaida. Tie ir tie paši, kas vēlāk iedomājas, ka mums vajadzētu cienīt viņu neceļus vai pielāgoties tiem. Viņi nesaprot – un cik bezgaumīga ir šī protestēšana! –, ka viņu uzvedības normas nav – un nevar būt! – pieņemamas pārējo patiesajai brīvībai.

Tiem, kas vada garīgas norises, ir jāinteresējas par visu cilvēcisko, lai to paceltu līdz pārdabiskam līmenim un to dievišķotu.

Bet tas, ko nav iespējams dievišķot, – neļauj sevi pievilt! – vispār nav cilvēcisks, tas drīzāk ir kaut kas „dzīvniecisks“, tāds, kas neatbilst domājošajai radībai.

Autoritāte. – Tas nenozīmē, ka tas, kurš ir augšā, „kliedz“ uz to, kurš atrodas zemāk, bet tas savukārt – uz to, kurš ir pašā apakšā. Saskaņā ar šādu principu, kas ir autoritātes karikatūra un turklāt acīmredzams tuvākmīlestības pārkāpums, notiek galvenokārt tas, ka priekšnieks pakāpeniski attālinās no saviem padotajiem; viņš tiem nekalpo, gluži pretēji – viņš tos izmanto!

Neesi viens no tiem, kas, neprotot saimniekot paša mājās, cenšas iejaukties otra mājas pārvaldībā.

Kā… Vai tu patiešām domā, ka visu zini vienkārši tāpēc, ka tevi iecēluši par priekšnieku?

– Ieklausies manī kārtīgi: labs priekšnieks „zina“ to, ka viņš var mācīties no citiem – un ka viņam tas ir jādara!

Sirdsapziņas brīvība – nē! – Cik daudz ļaunuma tautām un cilvēkiem ir nesusi šī nožēlojamā kļūda, kas ļauj rīkoties pretrunā savām iekšējām prasībām. Brīvība, lai sekotu savai sirdsapziņai – jā! Jo tas nozīmē pienākumu sekot šīm iekšējām prasībām… ak, taču tikai pēc tam, kad ir iegūta kārtīga izglītošanās!

Vadīt nenozīmē mērdēt!

Tev, kas ieņem šo vadošo posteni. Apdomā – pat paši stiprākie un efektīvākie instrumenti, ja pret tiem izturas slikti, ieplīst, nolietojas un kļūst nederīgi.

Vadības lēmumi, ko neapdomīgi pieņem viens cilvēks, vienmēr – vai gandrīz vienmēr – rodas problēmu vienpusīga redzējuma ietekmē.

– Lai arī cik izcila būtu tava sagatavotība un tavs talants, ir jāuzklausa tie, kas kopā ar tevi ir līdzdalīgi šajā vadības uzdevumā.

Nekad neklausies anonīmās apsūdzībās: tā rīkojas zemiski cilvēki.

Labas vadības nosacījums: cilvēciskais materiāls ir jāpieņem tāds, kāds tas ir, un jāpalīdz tam kļūt labākam, taču nekad to nenicinot.

Risinot jautājumus, centies nekad tā nepārspīlēt ar taisnīgumu, ka tev aizmirstos tuvākmīlestība.

Ķēdes izturība tiek mērīta pēc tās visvājākā posma.

Ne par vienu no saviem padotajiem nesaki, ka viņš nekam neder.

– Tas, kurš nekam neder, esi tu, jo neproti šo cilvēku nolikt vietā, kur viņš var būt noderīgs.

Noraidi alkas pēc pagodinājumiem. Turpretī apdomā, kādi ir instrumenti, pienākumi un efektivitāte. – Tā tu nealksi pēc augstiem amatiem un, ja tie tev tiks doti, tos uzlūkosi pareizi, kā slogu, kas tev uzlikts, lai kalpotu dvēselēm.