Numuru saraksts

Ja iztēle vārās ap tevi pašu, tā rada izdomātas situācijas, izgudro kaut ko tādu, kas parasti neiederas tavā ceļā, tevi muļķīgā veidā dara izklaidīgu, mazina tavu dedzību un tevi šķir no Dieva klātbūtnes. – Tukšība. Ja iztēles centrā ir citi, tu viegli vari sākt tiesāt, kaut arī tev nav tādas misijas un tu tulko otra cilvēka uzvedību ļoti sīkmanīgā un neobjektīvā veidā. – Pārsteidzīgi spriedumi. Ja iztēle planē virs tavām dāvanām vai tavu runasveidu, vai arī pār apbrīnas gaisotni, ko radi citos, tad tu vari zaudēt savu nolūku godprātību un tādējādi barot lepnību.

Parasti dot iztēlei vaļu nozīmē zaudēt laiku, turklāt, ja to nepārvalda, tā atver durvis virknei tīšu kārdinājumu.

– Nevienu dienu neatsakies no iekšējās mērdēšanās!

Tavā dzīvē ir divas lietas, kas nesader: galva un jūtas. Ticības izgaismots prāts ne tikai skaidri parāda tev ceļu, bet arī to, kāda ir atšķirība starp varonīgu un muļķīgu veidu, kā pa šo ceļu iet. Vēl vairāk – tā tev tiek atklāts, cik cildeni un skaisti ir uzdevumi, kurus Trīsvienība uztic mūsu rokām. Turpretī jūtas pieķeras visam, ko tu nicini, pat tajā pašā brīdī, kamēr to uzskati par nicināmu. Tā vien šķiet, ka tūkstošiem sīkumu gaida pirmo iespēju, un, tikko kā tava nabaga griba novājinās – fiziska noguruma dēļ vai tādēļ, ka esi zaudējis pārdabisku skatījumu, – šie sīkumi sāk drūzmēties un drudžaini darboties tavā iztēlē, līdz tie izveido kalnu, kas tevi nomāc un liek zaudēt dūšu: darba grūtības, vilcināšanās paklausīt, līdzekļu trūkums, omulīgās dzīves kārdinošās brīnumsvecītes, mazi un lieli riebīgi kārdinājumi, sentimentālisma uzbrukumiņi, nogurums, garīgās viduvējības rūgtā garša… Un reizēm arī bailes. Bailes, jo zini, ka Dievs vēlas, lai tu esi svēts, bet tu tāds neesi. Ļauj man ar tevi runāt, neizmeklējot vārdus. Tev ir par daudz „iemeslu“, lai padotos, un par maz drosmes, lai atbildētu žēlastībai, ko Viņš tev dāvā, jo ir tevi aicinājis būt par otru Kristu, ipse Christus! – par pašu Kristu. Tu aizmirsi par Kunga brīdinājumu apustulim: „Tev pietiek ar manu žēlastību!“ – kas ir apliecinājums: ja vien gribi, tu vari.

Atgūsti laiku, ko esi zaudējis, dusot uz pašapmierinātības lauriem un uzskatot, ka esi labs cilvēks, it kā varētu iztikt ar to, ka nezodz un nenogalini. Pasteidzini soli gan dievbijībā, gan darbā, jo vēl liels ceļa gabals ir tev priekšā! Dzīvo saticīgi ar visiem, arī ar tiem, kas tev traucē, un centies mīlēt – lai kalpotu! – tos, kurus agrāk nicināji.