Numuru saraksts

Lai pārliecinātos par to, ka ir muļķīgi izvēlēties modi par savas uzvedības principu, pietiek aplūkot dažas senas gleznas.

Es tev norakstu fragmentu no kādas vēstules: „Man patīk evaņģēliskā pazemība, taču manī izraisa sašutumu tas, ka daži kristieši ir neapzināti ierāvušies sevī kā tādas aitas un tādējādi liek Baznīcai zaudēt prestižu. Droši vien par viņiem domāja tas ateistu rakstnieks, kad sacīja, ka kristīgā morāle ir vergu morāle.“ Tik tiešām, mēs esam kalpi. Kalpi, kas paaugstināti līdz Dieva bērnu līmenim un kas nevēlas uzvesties kā kaislību vergi.

Neaizmirsti, ka cilvēciskās lietās arī citiem var būt taisnība. Viņi redz to pašu, ko tu, taču no citas perspektīvas, citā gaismā, ar citu ēnu, ar citu kontūru.

– Tikai ticībā un morālē ir neapstrīdams kritērijs, un tas piemīt mūsu mātei Baznīcai.

Kristieša aicinājums tevi mudina būt Dievā un vienlaikus rūpēties par zemes lietām, lietojot tās objektīvi – tā, kā pienākas, lai atdotu tās atpakaļ Viņam.

Fundamentāla kļūda, no kuras tev jāpiesargās, ir domāt, ka tava laika vai tavas vides cildenie un leģitīmie ieradumi un prasības nevar tik pakārtotas un pielāgotas Jēzus Kristus svētajai morāles doktrīnai. Pievērs uzmanību, ka es precizēju – cildenie un leģitīmie. Pārējiem ieradumiem nav tiesību uz pilsoniskumu.

Es tevi nesaprotu, kad, runājot par morāles un ticības jautājumiem, tu man apgalvo, ka esi neatkarīgs katolis…

– No kā neatkarīgs? Šī neīstā neatkarība nozīmē novirzīšanos no Kristus ceļa.

Kādas skumjas raisa tie, kas, balstoties uz savu bēdīgo pieredzi, apgalvo, ka, dzīvojot un strādājot pasaulē, nav iespējams būt šķīstam!

– Domājot tik neloģiski, viņiem nevajadzētu ņemt ļaunā to, ja citi apgāna viņu vecāku, brāļu, laulātā drauga vai draudzenes piemiņu.