Numuru saraksts

Tieši šīs tavas alkas būt kaut kam īpašam un neparastam… ir tik ļoti parastas un banālas!

Tavās rokās nonāca divas grāmatas krievu valodā, un tevi pārņēma neaprakstāmas ilgas mācīties šo valodu. Tu iedomājies, cik skaisti būtu nomirt kā kviešu graudam šajā tautā, kas šobrīd ir tik sažuvusi, bet ar laiku dos bagātīgu ražu…

– Tavas ilgas man šķiet labas, taču pagaidām pievērsies sīkajiem pienākumiem, ikdienas lielajai misijai, savām studijām, darbam, apustulātam un, pats svarīgākais, savai formācijai, jo tas nav nedz mazāk varonīgs, nedz mazāk skaists uzdevums – vēl daudz zaru tevī ir jāapgriež.

Ļauj, lai tavu dvēseli kvēlina vēlmes… Vēlmes pēc mīlestības, pēc tā, lai tevi aizmirst, pēc svētuma, pēc Debesīm… Neapstājies pie domas par to, vai reiz tās redzēsi piepildāmies, kā kāds apdomīgs padomdevējs varētu tev ieteikt. Iekvēlini šīs vēlmes ar katru reizi aizvien vairāk, jo Svētais Gars saka – Viņam patīk „vēlmju pārņemti vīri“. Ilgām jāmudina tevi rīkoties, un tās jāliek lietā, pildot ikdienas uzdevumus.

Nepacietīgas un nesakārtotas rūpes par to, kā ātrāk kāpt pa karjeras kāpnēm, var slēpt patmīlību aiz „kalpošanas dvēselēm“ aizsega. Mēs esam liekuļi – es tiešām saku: liekuļi –, kad attaisnojam sevi, sakot, ka nedrīkst palaist garām zināmas izdevības, zināmus labvēlīgus apstākļus… Pievērs savas acis Jēzum: Viņš ir „Ceļš“. Arī Viņam apslēpto gadu laikā bija izdevības un ļoti „labvēlīgi apstākļi“, lai ātrāk uzsāktu savu publisko dzīvi. Piemēram, divpadsmit gadu vecumā, kad Rakstu zinātāji brīnījās par Viņa jautājumiem un atbildēm… Taču Jēzus Kristus pilda sava Tēva gribu un nogaida: Viņš paklausa!

– Nezaudējot savas svētās alkas vest visu pasauli pie Dieva, tad, kad sevi liek manīt šāda veida personiskās iniciatīvas (un – kas zina? – tā var būt arī vēlēšanās visam atmest ar roku), atceries, ka arī tev ir pienākums paklausīt un veltīt sevi šim tumšajam uzdevumam, kuram trūkst spozmes, kamēr vien Kungs tev nelūgs veikt ko citu. Viņam ir savs laiks un savi ceļi.

Tavas alkas pēc tā, lai visa cilvēce iepazītu Kristu, man šķiet loģiskas. Taču iesāc ar atbildību par to, lai izglābtu dvēseli tiem, kas dzīvo kopā ar tevi, un lai svētdarītu katru savu darba vai studiju biedru… – Tā ir galvenā misija, ko Kungs tev uzticējis.

Paklausies, svētas lietas, kad uz tām svēti skatās un kad tās ik dienas svēti izdzīvo… nepārvēršas par „ikdienišķām lietām“. Viss, ko Jēzus Kristus darīja virs šīs zemes, bija cilvēcisks… un dievišķs!