Kristus dzīvo. Tāda ir lielā patiesība, kas mūsu ticībai piešķir tās saturu. Jēzus, kas nomira pie krusta, ir augšāmcēlies; Viņš uzvarēja nāvi, tumsas, sāpju un baiļu varu. „Nebīstieties,” sauc eņģelis sievietēm, kas dodas uz kapu, „nebīstieties. Jūs meklējat Jēzu no Nācaretes, krustā sisto. Viņš ir augšāmcēlies. Viņa šeit nav” (Mk 16,6 (Lieldienu svētdienas Svētās Mises evaņģēlijs)). Haec est dies quam fecit Dominus, exultemus et laetemur in ea; šī ir diena, kuru Kungs ir devis: priecāsimies par to un līksmosim (Ps 117,24 (Šīs pašas Mises graduālis)).

Lieldienu laiks ir prieka laiks. Tas nav prieks, kas aprobežojas tikai ar šo liturģiskā gada periodu, bet iepriecina kristieša sirdi ik brīdi. Jo Kristus dzīvo, Kristus nav kāds, kas tikai gājis garām, kas pastāvējis tikai kādā noteiktā laikā un tad aizgājis, mums atstājot atmiņas un apbrīnojamu piemēru.

Nē, Kristus dzīvo. Jēzus ir Emanuēls – Dievs ir ar mums. Viņa augšāmcelšanās atklāj, ka Dievs savējos nepamet. „Vai var māte aizmirst savu zīdaini un neapžēloties par savu miesīgu bērnu? Un ja pat māte to aizmirstu, Es tevi neaizmirsīšu (Is 49,14-15).”, Viņš bija solījis. Un Viņš solījumu izpildīja. Dieva prieks vēl aizvien ir būt kopā ar cilvēku bērniem (sal. Sak 8, 31).Kristus dzīvo savā Baznīcā. Bet es jums saku patiesību: tas jums par labu, ka es aizeju, jo, ja Es neaizietu, Iepriecinātājs nenāktu pie jums; bet ja aiziešu, Es sūtīšu Viņu pie jums (Jņ 16,7). Tādi bija Dieva nodomi – pie Krusta mirdams, Jēzus mums deva Patiesības un Dzīvības garu. Kristus paliek savā Baznīcā - viņas sakramentos, liturģijā, sludināšanā, visā tās darbībā.

Īpašā veidā Kristus paliek klātesošs mūsu vidū, ikdienas atdodot sevi Euharistijā. Tādēļ Mise ir kristīgās dzīves centrs un avots. Katrā Misē Kristus ir vienmēr visā pilnībā klātesošs, Galva un Miesa. Per Ipsum, et cum Ipso, et in Ipso. Jo Kristus ir Ceļš, Vidutājs, Viņā mēs atrodam visu; ārpus Viņa mūsu dzīve paliek tukša. Jēzū Kristū un Viņa pamācīti, mēs uzdrīkstamies teikt – audemus dicere – Pater noster, Tēvs mūsu. Debesu un zemes Kungu mēs uzdrošināmies saukt par Tēvu.

Dzīvā Jēzus klātbūtne Viņa svētajā Hostijā ir viņa klātbūtnes pasaulē garantija, avots un piepildījums.