Šajā svētku dienā visur pasaulē kristieši procesijā pavada Hostijā paslēpto Kungu, kurš, kā savas zemes dzīves laikā, iet pa ielām un laukumiem pretī tiem, kas vēlas Viņu redzēt, un nostājas uz to ceļa, kuri Viņu nemeklē. Tādējādi Jēzus vēl vienu reizi parādās savējo vidū. Kā mēs attiecamies pret šo Skolotāja aicinājumu?

Patiešām, ārējām mīlestības izpausmēm jānāk no sirds un jāturpinās kristīgas uzvedības liecībā. Ja Kunga Miesas saņemšana mūs ir atjaunojusi, mums tas jāpierāda ar darbiem. Lai mūsu domas būtu patiesas - lai tās būtu miera, pašatdeves, kalpošanas domas. Lai mūsu vārdi būtu patiesi, skaidri un īstajā brīdī. Lai tie spētu mierināt un palīdzēt; īpaši, lai tie spētu nest Dieva gaismu citiem. Lai mūsu darbi būtu sakarīgi, iedarbīgi un pienācīgi; lai tiem ir bonus odor Christi (2 Kor 2,15), – Kristus labā smarža, jo tie atgādina Viņa rīcību un dzīvesveidu.

Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētku procesija padara Kristu klātesošu pasaules pilsētās un ciematos. Tomēr atkārtoju, ka šai klātbūtnei nav jāpaliek par vienas dienas notikumu, par troksni, ko sadzird un kas aizmirstas. Šī īslaicīgā Jēzus ierašanās atgādina, ka mums Viņu jāatklāj arī savās ikdienas nodarbēs. Līdzās šīs ceturtdienas svinīgajai procesijai jābūt klusai un vienkāršai katra kristieša ikdienas dzīves procesijai - kā cilvēkam starp cilvēkiem, bet arī kā cilvēkam, kurš saņēmis ticības žēlastību un dievišķo misiju, virs zemes darīt aktuālu Kristus vēsti. Kļūdu, vājību un grēku mums netrūkst. Bet Dievs ir ar cilvēkiem, un mums jānoskaņojas tā, lai mēs būtu noderīgi Viņam un Viņa uzturēšanās pie cilvēkiem būtu pastāvīga.

Lūgsim, tātad, Kungam žēlastību būt par euharistiskām dvēselēm un Viņa palīdzību, lai mūsu personiskās attiecības ar Viņu izpaustos priekā, iekšējā mierā, ilgās pēc taisnības. Tā mēs atvieglosim citiem atpazīt Kristu, palīdzēsim Viņu novietot visu cilvēcisko aktivitāšu virsotnē. Tādējādi īstenosies Kristus apsolījums: Un es, kad tikšu pacelts virs šīs zemes, visus pievilkšu pie sevis (Jņ 12,32).