Vecāki galvenokārt audzina ar savu pašu uzvedību. Tas, ko dēli un meitas gaida no sava tēva vai mātes, nav vienīgi plašākas zināšanas kā viņējās vai vairāk vai mazāk labi padomi, bet kaut kas daudz augstāks: liecība par dzīves vērtību un jēgu, konkrētā eksistencē iemiesota un apstiprināta dažādos apstākļos un situācijās, kas gadu gaitā seko cita citai.

Ja man būtu vecākiem jādod padoms, es liktu uzsvaru, lūk, uz ko: lai jūsu bērni redz – viņi visu redz jau pavisam maziņi un viņi, nekļūdieties tajā, spriež par to, ka jūs cenšaties dzīvot saskaņā ar savu ticību un ka Dievs nav vienīgi uz jūsu lūpām, bet arī jūsu darbos. Lai viņi redz, ka jūs cenšaties būt patiesi un lojāli, ka jūs viens otru un viņus patiesi mīlat.

Šādi jūs visiedarbīgāk līdzdarbosities, lai viņus padarītu par patiesiem kristiešiem, godīgiem vīriešiem un sievietēm, spējīgiem ar atvērtu garu stāties pretī situācijām, ko viņi savā dzīvē piedzīvos, kalpot saviem līdzpilsoņiem un piedalīties lielo cilvēces problēmu risināšanā, spējīgiem nest Kristus liecību tur, kur viņi nokļūs.