117
Es saprotu tā cilvēka pārdabisko un cilvēcisko prieku, kam bija laime būt dievišķās sējas pirmajās rindās. „Tas ir brīnišķīgi – just, ka tu esi vienīgais, kas var sakustināt šo pilsētu un tās apkārtni,“ viņš ar lielu pārliecību atkārtoja.
– Negaidi, ka tev būs citi līdzekļi vai ka ieradīsies citi: dvēselēm esi nepieciešams tu šodien un tagad.
Šis numurs citā valodā
Dokuments izdrukāts no https://escriva.org/lv/surco/117/ (2.05.2024)