Kādu līdzjūtību tevī raisa šīs dvēseles! … Tu vēlētos viņām izkliegt, ka tās zaudē laiku… Kāpēc viņas ir tik aklas un neredz to, ko tu, nožēlojamais, esi redzējis? Kāpēc lai viņas nedotu priekšroku pašam labākajam?

– Lūdzies, mērdējies un vēlāk – tas ir tavs pienākums! – pamodini katru no tām, izskaidrojot – tieši tāpat, katrai personiski –, ka viņas tāpat kā tu var atrast dievišķo ceļu, nepametot vietu, ko ieņem sabiedrībā.