„Kurš ir izdomājis to, ka, lai sasniegtu svētumu, ir nepieciešams patverties vai nu cellē, vai vientulībā kalnos?“ pārsteigti jautāja krietns ģimenes tēvs un piebilda: „Tad jau svēti būtu nevis cilvēki, bet gan celle vai kalni. Šķiet, ir aizmirsies, ko Kungs ir īpaši pieteicis mums visiem un katram: esiet svēti kā mans Debesu Tēvs ir svēts.“

– Es viņam vien piebildu: „Kungs ne tikai vēlas, lai mēs būtu svēti, bet turklāt vēl katram no mums piešķir vajadzīgās žēlastības.“