Kas par atklājumu! Lieta, ko pats saprati vien pa pusei, tev kļuva skaidra kā diena, kad tev nācās to izskaidrot citiem. Tev bija jārunā ļoti saudzīgi ar kādu cilvēku, kas bija zaudējis dūšu, jutās neefektīvs un nevēlējās nevienam būt par nastu… Tieši tad tu labāk nekā jebkad saprati, kāpēc es vienmēr runāju par to, ka mums ir jābūt kā ēzelīšiem, kas griež ratu: uzticīgiem, ar milzīgām klapēm uz acīm, lai personiski ne redzētu, ne izbaudītu rezultātus – ziedus, augļus, dārzu pašā plaukumā, tomēr pārliecinātiem par savas uzticības augļiem.