Aprunāt, tā tiek sacīts, esot ļoti cilvēciski. – Es atbildēju, ka mums ir jādzīvo dievišķā veidā. Ļauns vai vieglprātīgs vārds, ko izsaka viens vienīgs cilvēks, var būt par pamatu veselas sabiedrības viedoklim, kas vēlāk izveidojas, vai pat kļūt par paradumu sacīt sliktu par kādu… Vēlāk šī mēlnesība paceļas no lejas, sasniedz augstumus un, iespējams, kondensējas melnos mākoņos.

– Taču, ja vajātais ir Dieva cilvēks, mākoņi pārvēršas auglīgā lietū, lai notiek, kas notikdams, un Kungs parūpējas par to, lai šis cilvēks tiktu paaugstināts tajā, kur citi viņu bija cerējuši pazemot vai nomelnot.