Kad izturamies pavisam ikdienišķi — tāpat kā mūsu līdzcilvēki —, bet, tomēr nekad nezaudējot pārdabisku skatījumu uz lietām, mēs vienkārši sekojam tam piemēram, ko mums atstāja Jēzus — patiess Dievs un patiess Cilvēks. Pievērsiet uzmanību, ka viss Viņa dzīvē norit pilnīgi dabiski. Trīsdesmit gadus Viņš pavada gluži nemanāmi — tāpat kā jebkurš cits darba cilvēks, nepievēršot sev lieku uzmanību; Nācaretē Viņu pazīst kā galdnieka dēlu. Arī Kunga publiskajā dzīvē nebija nekā neparasta, savāda vai ekscentriska. Viņam bija savs draugu loks gluži tāpat kā jebkuram citam no Viņa ciematiņa ļaudīm. Arī savā ārējā izskatā Viņš ne ar ko neatšķīrās no pārējiem. Jūdasam pat vajadzēja izdomāt kādu īpašu pazīšanas zīmi, lai kareivjiem un augsto priesteru sulaiņiem norādītu uz Viņu: „kuru es skūpstīšu, ir Viņš.“ (Mt 26, 48) Jēzū nebija nekā ārkārtēja. Mani dziļi aizkustina tas, kā mūsu Kungs pavadīja šo dzīvi — kā cilvēks starp cilvēkiem.

Jānis Kristītājs, kuram bija īpašs aicinājums, nēsāja kamieļa vilnas apģērbu, ēda siseņus un meža medu. Savukārt mūsu Pestītājs valkāja no viena gabala austu tuniku, ēda un dzēra tāpat kā visi pārējie, priecājās par viņu laimi, nepalika vienaldzīgs sava tuvākā bēdu priekšā un neatteicās no atpūtas un pajumtes, ko Viņam piedāvāja draugi. Viņš neslēpa to, ka daudzus gadus bija pelnīja sev iztiku, strādājot par galdnieku kopā ar Jāzepu. Tieši tāpat šajā pasaulē jādzīvo arī mums — tā, kā to darīja mūsu Kungs. Pāris vārdos sakot, mans padoms būtu šāds: mums vienmēr jābūt ar tīru un kārtīgu apģērbu, tīru miesu, un vissvarīgākais — ar tīru dvēseli.

Domāju, ka ir vērts pieminēt arī to, kā Kungs, kurš tik brīnišķīgi sludināja atraisīšanos no pasaulīgajiem labumiem, tajā pašā laikā pievērsa apbrīnojamu uzmanību tam, lai tos neizšķērdētu. Pēc maizes pavairošanas brīnuma, kad Viņš tik dāsni bija remdējis izsalkumu vairāk nekā pieciem tūkstošiem vīru, „Viņš sacīja saviem mācekļiem: Salasiet atlikušās druskas, lai tās neiet bojā! Tad viņi savāca un piepildīja divpadsmit grozus ar druskām.“ (Jņ 6, 12-13) Ja rūpīgi pārdomāsiet šo Evaņģēlija vietu, jūs iemācīsieties, kā nebūt skopiem, bet vienmēr labi pārvaldīt tos talantus un materiālos labumus, ko Dievs jums dod.