Profesionālās dzīves piemēra spēks

Mums jāizvairās no kļūdas domāt, ka apustulāts aprobežojas vien ar dažu dievbijības prakšu izpildīšanu. Tu un es esam kristieši, bet vienlaicīgi — un bez jebkādas nodalīšanas — mēs esam pilsoņi un kāda konkrēta darba veicēji ar ļoti skaidriem pienākumiem, kas mums jāizpilda priekšzīmīgi, ja vien patiešām vēlamies kļūt svēti. Pats Jēzus mūs mudina: „Jūs esat pasaules gaisma. Pilsēta, kas celta kalnā, nav paslēpjama. Tāpat, iededzinājis sveci, neviens neliek to zem pūra, bet svečturī, lai tā dotu gaismu visiem, kas atrodas mājā. Tā lai jūsu gaisma spīd cilvēkiem: lai viņi redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.“ (Mt 5, 14-16)

Profesionālais darbs, lai kāds tas arī būtu, kļūst par lukturi, kas apgaismo jūsu kolēģus un draugus. Tāpēc tiem, kuri vēlas kļūt par Opus Dei locekļiem, — bet tas pats attiecas arī uz jums visiem, kas tagad manī klausāties —, es mēdzu teikt: kāds gan man labums no tā, ja par kādu man teiktu, ka viņš vai kāds cits mans bērns ir labs kristietis, bet ja viņš ir slikts kurpnieks? Ja viņš necenšas labi apgūt savu arodu vai arī veikt savu darbu cik vien iespējams rūpīgi, viņš to nespēs nedz svētdarīt, nedz arī veltīt mūsu Kungam. Mums, kas būdami pilnībā iesaistīti laicīgajās lietās, tomēr esam izlēmuši dzīvot kopā ar Dievu, ikdienas darba svētdarīšana ir kā īstena garīguma kodols, ap kuru koncentrējas visa mūsu esamība.