Possumus! Varam! (Mt 20, 22) Ar Dieva palīdzību mēs varam uzvarēt arī šajā cīņā. Esiet pārliecināti, ka nav grūti darbu pārvērst lūgšanas piepildītā sarunā. Atliek tikai upurēt to Dievam un uzreiz ķerties pie darba, Viņš tūdaļ uzklausa un sniedz iedrošinājumu. Mēs iemantojam kontemplatīvu dvēseli mūsu ikdienas darbu vidū! Esiet droši, ka Viņš uz mums lūkojas, vienlaicīgi arī aicinot aizvien no jauna sevi pārvarēt: piedāvāt mazu upuri šajā lietā, uzsmaidīt cilvēkam, kurš mūs apgrūtina; vispirms izdarīt mazāk patīkamo, bet steidzamāko darbu; uzturēt kārtību arī nelielās lietās, neatlaidīgi turpināt pildīt savus pienākumus, kaut būtu tik viegli no tiem atteikties; neatstāt uz rītdienu to, ko vajadzētu pabeigt šodien — un tas viss, lai patiktu Viņam, mūsu Dievam Tēvam! Varbūt uz sava galda vai kādā neuzkrītošākā vietā, kas lieki nepiesaista uzmanību, tu vari novietot krucifiksu; tas tevī modinās kontemplatīvu garu un būs kā mācību grāmata tavam prātam un dvēselei, no kā mācīties kalpot.

Ja nolemsi iet šo kontemplācijas ceļu savu ikdienas darbu vidū, nedarot neko ārkārtēju vai dīvainu un neattālinoties no pasaules, tu uzreiz sajutīsi, ka esi Mācītāja draugs, kuram ir Dieva dots uzdevums — parādīt dievišķos zemes dzīves ceļus visai cilvēcei. Jā, ar savu darbu tu palīdzēsi izplatīt Kristus valstību visos kontinentos. Stundu pēc stundas tu to upurēsi par tālām zemēm, kurām tiek nesta ticība, par Austrumu tautām, kurās tik nežēlīgi tiek aizliegts brīvi praktizēt ticību, un par tradicionāli kristīgajām nācijām, kurās, šķiet, Evaņģēlija gaisma ir kļuvusi blāva un dvēseles cīnās neziņas tumsā… Cik gan vērtīgs tad kļūst tavs vienas stundas darbs, ja tu neatlaidīgi pūlies līdz galam, nedaudz ilgāk — vēl dažas minūtes ilgāk — līdz darbs ir pabeigts! Vienkāršā un praktiskā veidā tu kontemplāciju pārvērt apustulātā, to izjūtot kā uzstājīgu nepieciešamību tavā sirdī, kas pukst vienā ritmā ar mīļoto un žēlsirdīgo mūsu Kunga Jēzus Sirdi.