Josemaría Escrivá Obras
323

Kas slēpj no sava garīgā vadītāja kādu savu kārdinājumu, tam ar ļauno garu ir kopīgs noslēpums. – Viņš ir sadraudzējies ar ienaidnieku.


324

Zināma kritiena radītie putekļi un aklums tevī rada raizes un domas, kas vēlas atņemt tev mieru.

– Vai esi meklējis mierinājumu asarās Kunga priekšā un atklātā sarunā ar kādu brāli?


325

Vaļsirdība – ar Dievu, ar garīgo vadītāju, ar taviem brāļiem, cilvēkiem. Tad es būšu drošs par tavu neatlaidību.


326

Kāds ir līdzeklis tam, lai būtu vaļsirdīgs un vienkāršs? … Ieklausies un pārdomā šos Pētera vārdus: „Domine, tu omnia nosti... Kungs, Tu visu zini!”


327

„Ko lai saku?” Tu man jautā, uzsākot atvērt savu dvēseli. Ar mierīgu sirdsapziņu es tev atbildu: „Pirmām kārtām to, par ko tu gribētu, lai to neuzzina.”


328

Trūkumi, ko redzi citos, iespējams, ir tavējie. Si oculus tuus fuerit simplex... – Ja tava acs būtu vienkārša, visa tava miesa būtu gaiša, taču, ja tava acs būs ļauna, visa tava miesa būs aptumšota. Vēl vairāk: „Kāpēc tu redzi skabargu brāļa acī un baļķi savā nepamani?”

– Pārbaudi sevi.


329

Mums visiem ir jāpiesargās no objektivitātes trūkuma aizvien, kad vērtējam savu uzvedību.

– Arī tev.


330

Piekrītu, ka tu saki „gandrīz” visu patiesību… Tātad neesi patiess.


331

Tu žēlojies… un es turpināšu ar svētu nepiekāpību: tu žēlojies… šoreiz tāpēc, ka es ieliku pirkstu tavā brūcē.


332

Tu biji sapratis, kas ir vaļsirdība, kad man rakstīji: „Cenšos pieradināt sevi saukt lietas īstajos vārdos, un vairāk par visu – necensties izgudrot nosaukumus tam, kas neeksistē.”


333

Padomā labi: būt caurspīdīgam vairāk nozīmē neaizsegt nekā vēlēties parādīt… Runa ir par to, ka ir jāļauj izšķirt priekšmetus, kas ir kāda trauka dibenā, nevis jāpūlas padarīt redzamu gaisu.


334

Lai Dieva klātbūtnē vienmēr rīkojamies tā, ka mums no cilvēkiem nekas nebūtu slēpjams.


335

Beigušies satraukumi… Esi atklājis, ka vaļsirdība pret garīgo vadītāju ar apbrīnojamu vieglumu risina sarežģījumus.


336

Kā kļūdās šie vecāki, skolotāji, garīgie vadītāji… kuri pieprasa absolūtu vaļsirdību, bet, kad viņiem to izrāda, tad pārbīstas!


337

Vārdnīcā tu atradi šādus sinonīmus vārdam „nevaļsirdīgs” – divkosīgs, viltīgs, blēdīgs, slīpēts, izmanīgs… – Tu aizvēri grāmatu un lūdzi Kungu, lai nekad uz tevi nevarētu attiecināt šādus apzīmējumus, kā arī apņēmies vēl vairāk izkopt šo reizē pārdabisko un cilvēcisko vaļsirdības tikumu.


338

Abyssus, abyssum invocat..., viens bezdibenis piesauc otru bezdibeni – es tev jau atgādināju. Tas ir precīzs apraksts tam, kā uzvedas meļi, liekuļi, atkritēji un nodevēji. Tā kā viņiem pašiem riebjas savs uzvedības veids, tad viņi slēpj no citiem savas blēdības un viņu stāvoklis paliek arvien sliktāks, radot aizu starp viņiem un tuvāko.


339

Tota pulchra es Maria, et macula originalis non est in te! Marija, tu viscaur esi skaista, un tevī nav pirmdzimtā traipa!” Tā ar pāriplūstošu prieku skandē liturģija. Viņā nav pat mazākās divkosības ēnas. Ik dienas es lūdzu mūsu Mātei, lai garīgajā vadībā mēs protam atvērt dvēseli tā, lai žēlastības gaisma izgaismo mūsu uzvedību!

– Marija mums izlūgs vaļsirdības drosmi, lai mēs tuvotos Vissvētākajai Trīsvienībai, ja mēs viņai to prasīsim.


Iepriekšējais Nākamais