Josemaría Escrivá Obras
927

Vari būt drošs: tavs apustulāts ir izplatīt labestību, gaismu, entuziasmu, dāsnumu, upurēšanās garu, pastāvību darbā, dziļumu mācībās un plašumu sevis veltīšanā, kā arī būt lietas kursā par notiekošo, absolūti un ar prieku paklausīt Baznīcai, dzīvot pilnīgu tuvākmīlestību…

– Neviens nedod to, kā viņam nav.


928

Kāds padoms tev, kurš esi vēl jauns un tikko uzsāc savu ceļu: Dievs ir pelnījis visu, tāpēc centies gūt panākumus savā profesijā, lai vēlāk varētu efektīvāk izplatīt savas idejas.


929

Neaizmirsti, ka, jo vairāk paši esam pārliecināti par to, ko runājam, jo labāk spēsim pārliecināt.


930

„Neviens neiededz gaismekli, lai to liktu zem pūra, bet gan svečturī, lai apgaismotu visus, kas atrodas namā. Lai jūsu gaisma spīd cilvēku priekšā, ka viņi redzētu jūsu labos darbus un godinātu jūsu Tēvu, kas ir Debesīs.”

Un savas zemes dzīves beigās Kungs pavēl: „Euntes docentes – ejiet un māciet!” Viņš vēlas, lai Viņa gaisma atmirdz mācekļu uzvedībā un vārdos, arī tavējos.


931

Šķiet šokējoši tas, cik bieži tik daudziem cilvēkiem (brīvības vārdā!) ir bail no tā, lai katoļi vienkārši būtu labi katoļi; un viņi liek tam šķēršļus!


932

Piesargies no apmelojumu un mājienu izplatītājiem, kurus vieni uzņem vieglprātības, citi ļaunprātības dēļ, iznīcinot apkārtējās gaisotnes mieru un saindējot sabiedrisko domu. Ir gadījumi, kad patiesa tuvākmīlestība prasa, lai tiktu atklātas šādas ļaunprātības un to izplatītāji. Citādi gan viņi, gan tie, kas viņus dzird ar nomaldījušos vai slikti sagatavotu sirdsapziņu, varētu iedomāties, ka klusēšana ir piekrišana.


933

Sektanti skaļi iebilst pret to, ko viņi sauc par „mūsu fanātismu”, jo paiet gadsimti, bet mūsu katoļu ticība paliek nemainīga. Turpretī sektantu fanātisms ik pa laikam mainās, jo tas nav paturējis saikni ar patiesību, – tie paceļ pret svēto Baznīcu putnu biedēkli, kas veidots no tukšiem vārdiem, jo viņu darbu dēļ tiem vairs nav nekādas nozīmes: „brīvība”, kas saķēdē; „progress”, kas liek atgriezties selvā; „zinātne”, kas apslēpj nezināšanu… Vienmēr kāds karogs, aiz kura paslēpt vecu, sabojātu preci.

Kaut tavs Ticības „fanātisms” kļūtu jo dienas, jo spēcīgāks. Vienīgās Patiesības vienīgā aizsardzība!


934

Nedz bīsties, nedz brīnies par to, cik noslēgti var būt daži cilvēki. Nekad netrūks cilvēku, kas vicinās savas nezināšanas ieroci, plātīdamies ar izglītotību.


935

Cik sāpīgi ir pārliecināties par to, kādā saskanīgā vienotībā – vienoti dažādu kaislību dēļ, bet vienoti pret kristiešiem, Dieva bērniem, – dodas uz priekšu tie, kas ienīst Kungu, un arī daži citi, kas apgalvo, ka Viņam kalpojot!


936

Dažos sabiedrības slāņos, īpaši tajos, kas saistīti ar intelektuālo sfēru, var nojaust un sajust tādu kā sektu slepenu vienošanos, ko reizēm apkalpo pat katoļi un kas ar cinisku neatlaidību pretēji jebkādai patiesībai un loģikai uztur un izplata apmelojumus, lai mestu ēnu uz Baznīcu vai uz cilvēkiem un iestādēm. Ik dienas lūdzies ar ticību: „Ut inimicos Sanctae Ecclesiae – par ienaidniekiem, jo tā viņi paši sevi dēvē, – humiliare digneris, te rogamos audi nos!” Kungs, tos, kas Tevi vajā, satriec ar savas gaismas skaidrību, ko izplatīt esam apņēmušies.


937

Ak, katolicisma ideja ir veca un tāpēc nepieņemama?… – Saule ir vēl vecāka, taču nav zaudējusi savu gaismu, un ūdens ir vēl senāks, bet joprojām remdē slāpes un atsvaidzina.


938

Nedrīkst tolerēt to, ka tiek viltota vēsture vai dzīve, pat ja mērķis būtu labs. – Taču uzcelt pieminekli Baznīcas ienaidniekiem, kas ir iztērējuši savas dzīves dienas, to vajājot, ir fundamentāla kļūda! Vari būt drošs, ka vēsturiskā patiesība necietīs no tā, ja kāds kristietis nepieliks savu roku, lai uzceltu pieminekli, kuram nav jābūt. Kopš kura laika naids tiek rādīts kā paraugs?


939

Kristīgajai propagandai nav nepieciešams provocēt pretrunas, nedz arī izturēties slikti pret tiem, kas nepazīst mūsu doktrīnu. Ja rīkosimies ar mīlestību (caritas omnia suffert! – mīlestība panes visu), tad tas, kurš, savu kļūdu pievilts, iepriekš bija pretinieks, beigu beigās var vienkārši un smalki saistīties ar ticību. – Tomēr nedrīkst piekāpties tajā, kas attiecas uz dogmām, naivas „domāšanas plašuma” vārdā, jo tas, kurš rīkotos šādi, var palikt ārpus Baznīcas un tā vietā, lai gūtu labumu citiem, nodarīt ļaunu sev pašam.


940

Kristietība ir „kaut kas nedzirdēts”. Tā nepielāgojas šīs pasaules lietām. Un šis, iespējams, ir tās „lielākais trūkums” un pasaulīgo cilvēku lozungs.


941

Daži par Dievu nezina neko… Jo neviens ar viņiem nav runājis, lietojot saprotamus jēdzienus.


942

Kur tev nepietiek prāta, lūdz svētu apķērību, lai labāk un vairāk kalpotu citiem.


943

Tici man, apustulātam, katehēzei parasti jābūt kapilārai: pa vienam. Katrs ticīgais ar savu tuvāko biedru. Mums, Dieva bērniem, ir svarīgas visas dvēseles, jo mums ir svarīga katra dvēsele.


944

Meklē patvērumu pie Jaunavas, Laba Padoma Mātes, lai no tavas mutes nekad neizplūstu apvainojumi Dievam.


Iepriekšējais Nākamais