Kad lepnība pārņem savā varā dvēseli, nav jābrīnās, ka tā nes sev līdzi arī virkni citu netikumu: mantkārību, nesavaldību, skaudību, netaisnību. Augstprātīgs cilvēks, cenšoties labāk iekārtoties dzīvē un ļaujot vaļu savam ļaunajam raksturam, vienmēr nesekmīgi centīsies gāzt no troņa Dievu, kurš ir žēlsirdīgs pret visām radībām.

Lūgsim Kungu, lai Viņš mums neļauj iekrist šajā kārdinājumā. Lepnība ir vissliktākais un nožēlojamākais no visiem grēkiem. Ja ar saviem māņiem tai izdodas uzkundzēties cilvēkam, nelaimīgais upuris sāk izlikties par to, kas viņš nav, kļūst tukšs un uzvedas kā krupis no fabulas, kurš savā lielībā tā piepūtās, ka beigu beigās pārsprāga. Lepnība ir nepatīkama arī no cilvēciskā viedokļa raugoties. Iedomājieties cilvēku, kurš sevi iztēlojas par citiem labāku esam un kurš nemitīgi tīksminās par sevi un uz pārējiem cilvēkiem noraugās no augšas, savukārt tie viņu izsmej par viņa muļķīgo iedomību.