Numuru saraksts

Vai domā, ka Kungs tevi neuzklausīs, jo esi pārāk daudz grēkojis? Tā nav, jo Viņa sirds ir žēlsirdības pilna. Ja neraugoties uz šo brīnišķīgo patiesību, tu vēl aizvien jūti, ka esi necienīgs, nostājies Kunga priekšā kā muitnieks (sal. Lk 18, 13) un saki: „Kungs, te es esmu. Tu zināsi, ko ar mani darīt!“

Vai arī atceries, kā svētais Matejs stāsta par paralizēto, ko atnesa pie Jēzus. Šis nelaimīgais pat Kungam neko neteica, viņš vienkārši atradās Dieva priekšā, un Kristus, viņa nožēlas un nepelnīto ciešanu aizkustināts, nevilcinājās atbildēt ar savu ierasto žēlsirdību: „Uzticies, dēls, tavi grēki tev piedoti!“ (Mt 9, 2)

Es tev iesaku lūgšanas laikā kļūt it kā par vienu no Evaņģēlijā aprakstīto notikumu aculieciniekiem. Sāc ar to, ka vizuāli iztēlojies konkrēto Svēto Rakstu ainu. Tas tev palīdzēs sakopot domas un uzsākt meditāciju. Pēc tam centies racionāli apcerēt to Mācītāja dzīves aspektu, kas tajā atklājas: Viņa maiguma pilno Sirdi, Viņa pazemību, šķīstību, paklausību Tēva gribai. Tad pastāsti Jēzum kā līdzīgā situācijā rīkotos tu, kas parasti atgadās tev, kas tevi nomāc šajā brīdī. Esi uzmanīgs, jo, iespējams, Kristus tev vēlēsies ko teikt un tu sajutīsi sevī mostamies iekšējas iedvesmas, atziņas vai it kā maigu pārmetumu.

Lai dotu lūgšanai virzību, esmu radis (iespējams, arī jums tas var palīdzēt) domās materializēt pat visgarīgākās lietas. Tā rīkojās mūsu Kungs. Viņam patika mācot izmantot līdzības, ko Viņš bija noskatījis savā apkārtnē — par ganu un avīm, vīna koku un tā zariem, laivām un zvejas tīkliem, sējēju, kas izsēj graudus.

Mūsu dvēselē ir iekritusi Dieva vārda sēkla. Kādu zemi tai esam sagatavojuši? Varbūt tā ir ļoti akmeņaina vai tajā ir daudz ērkšķu? Varbūt tā ir zeme, kas cieti nomīdīta, mums staigājot piezemētu, tikai pasaulīgu rūpju takas? Kungs, lai manas dvēseles augsne būtu laba, auglīga, lietus un saules lutināta, tāda, kurā iekritusī sēkla labi iesakņojas un dod nobriedušas vārpas, bagātīgu ražu.

„Es esmu vīna koks, bet jūs zari.“ (Jņ 15, 5) Ir septembris un vīnogulāji ar savām garajām, tievajām unvijīgām atvasēm, kas pilnas smagām vīnogām, jau gatavi ražas novākšanai. Palūkojieties uz šiem vīnogu pilnajiem zariem — tikai vīna koka dzīvības sulas spēcināti tie spējuši pirms dažiem mēnešiem vēl tik tikko aizmetušos pumpurus pārvērst saldos un gatavos augļos, kas ielīksmo acis un iepriecina cilvēka sirdi. (sal. Ps 104¹⁰³, 15) Uz zemes, iespējams, mētājas atsevišķi nogriezti, pa daļai zemē iemīti zari. Arī tie agrāk piederēja vīnogulājam, taču bija sausi, izkaltuši. Tas ir nepārprotams neauglības simbols, jo „bez Manis jūs nekā nespējat darīt.“ (Jņ 15, 5)

Atrasts dārgums. Iztēlojieties milzīgo prieku, kas pārņem cilvēku, atrodot apslēptu dārgumu. Tagad trūkums un visas viņa raizes ir aiz muguras. Viņš pārdod visu, cik tam ir, un nopērk tīrumu, kurā apslēpta manta. Visa viņa sirds ir tur — pie dārguma. (sal. Mt 6, 21) Mūsu dārgums ir Kristus un mums nevajadzētu rūpēt mest pār bortu itin visu, kas traucē Viņam sekot. Bez šī liekā smaguma mūsu laiva peldēs taisni uz drošo Dieva mīlestības ostu.