Numuru saraksts

Iespējams, kāds varētu nodomāt, ka esmu ārkārtīgi naivs. Mani tas nesatrauc. Pat ja tādēļ, ka vēl aizvien ticu mīlestībai, tieku saukts par vientiesi, varat būt droši, ka ticēšu tai vienmēr. Un kamēr vien Kungs ļaus man dzīvot, es kā Kristus priesteris rūpēšos, lai to vidū, kas ir Dieva, mūsu Tēva, bērni un mūsu brāļi un māsas, valdītu miers un vienotība, lai cilvēki viens ar otru spētu saprasties, lai visiem būtu viens kopīgs — ticības ideāls!

Vērsīsimies pie Vissvētākās Marijas, uzticīgās un apdomīgās Jaunavas, un svētā Jāzepa, viņas vīra, kurš rāda mums izcilu taisnīga vīra piemēru. (sal. Mt 1, 19) Viņi, kas dzīvoja kopā ar Jēzu, palīdzēs mums izlūgt no Dieva žēlastību, lai šie tikumi, kurus nupat pārdomājām, no tiesas iesakņotos mūsu dvēselē un mēs vienmēr rīkotos kā labi Pestītāja mācekļi, kas ir apdomīgi, taisnīgi un tuvākmīlestības pilni.

Ar skatienu uz Debesīm

Augsim cerībā. Tādējādi mēs arī nostiprināsimies ticībā, kas ir vienīgais patiesais pamats un „paļāvība tam, uz ko cer, un pārliecība par to, ko neredz.“ (Ebr 11, 1) Augt cerības tikumā nozīmē lūgt Kungam vairot mūsos mīlestību, jo ticēt un paļauties galu galā varam tikai uz to, kuru mēs no visa spēka mīlam. Un mīlēt Kungu — tas ir tā vērts. Jūs tāpat kā es noteikti būsiet ievērojuši, ka jebkurš cilvēks, kurš ir iemīlējies, dāvā sevi otram droši un nešauboties, jo viņa sirds pukst pilnīgā saskaņā ar mīļotā sirdi un tās ilgām. Un Dieva mīlestība? Kāda tā ir? Vai tad jūs nezināt, ka Kristus ir nomiris par visiem un ikvienu no mums? Viņš ir dāvājis savu pestījošo upuri par ikvienu no mūsu mazajām, nabadzīgajām sirdīm.

Kungs bieži ar mums runā par to balvu, ko Viņš ar savu nāvi un augšāmcelšanos mums ir sagatavojis. „Es eju jums sataisīt vietu. Un, kad es aiziešu un jums vietu sataisīšu, es atkal atnākšu un paņemšu jūs pie sevis, lai arī jūs tur būtu, kur es esmu.“ (Jņ 14, 2-3) Mūsu šīs zemes ceļa galamērķis ir Debesu valstība. Jēzus Kristus turp ir devies pirmais, un tagad kopā ar Jaunavu Mariju un svēto Jāzepu, kuru es ļoti mīlu, ar visiem enģeļiem un svētajiem gaida mūs tur ierodamies.

Nekad pat apustuļu laikā nav trūcis ķeceru, kas mēģinājuši atņemt kristiešiem viņu cerību. „Ja tad par Kristu sludina, ka Viņš no miroņiem augšāmcēlies, kā tad daži no jums saka, ka augšāmcelšanās no miroņiem neesot? Bet ja augšāmcelšanās no miroņiem nav, tad arī Kristus nav augšāmcēlies. Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana, veltīga ir arī jūsu ticība.“ (1 Kor 15, 12-14) Mūsu ceļš ir dievišķs un tas ir Jēzus — ceļš, patiesība un dzīvība. (sal. Jņ 14, 6) Viņš mums ir drošs apliecinājums tam, ka, ja vien no Viņa neatkāpsimies, ceļa galā mūs sagaida mūžīgā laime.

Ir tūkstoš veidu kā lūgties. Dieva bērniem nav vajadzīga kāda viena, mākslīga un stīva formula, lai vērstos pie sava Tēva. Mīlestība ir izdomas pilna un atjautīga; ja mīlēsim, mācēsim atklāt paši savu dziļi personisku ceļu, kā veidot ar Kungu nepārtrauktu sarunu.

Lai Dievs dod, ka viss, ko šodien pārdomājām, nepārietu pāri mūsu dvēselei kā vasaras lietusgāze —pāris piles, tad atkal saule un sausums. Šim Dieva žēlastības ūdenim jāsakrājas paltīs, jānokļūst līdz mūsu dvēseles saknēm un jādod tikumu augļi. Tad mūsu dzīves dienas — darba un lūgšanu piepildītas — paies Tēva klātbūtnē. Ja kādreiz pagursim, meklēsim patvērumu pie Vissvētākās Jaunavas Marijas, kas mūs mīl un māca lūgties, un pie svētā Jāzepa, mūsu tēva un kunga, kuru mēs tā godinām un kurš šajā pasaulē bija Dievmātes vistuvākais cilvēks un pēc Vissvētākās Marijas — tuvākais cilvēks arī viņas dievišķajam Dēlam. Viņi parādīs mūsu nespēku Jēzum, lai Viņš to pārvērstu spēkā.