Numuru saraksts

Dabiskums un vienkāršība ir divi brīnišķīgi cilvēciskie tikumi, kas mums ļauj pieņemt Kristus vēsti. Turpretim, tieksme lietas sarežģīt, samudžināt, visu laiku domāt par un ap sevi, uzceļ mums apkārt it kā mūri, kas nereti liedz saklausīt Kunga balsi. Atcerieties Kristus pārmetumu farizejiem: viņi dzīvo ačgārnā pasaulē, kurā likums pieprasa ziedot desmito daļu no mētrām, dillēm un ķimenēm, tai pašā laikā novārtā pametot svarīgāko bauslībā: taisnību, žēlsirdību un ticību. Dzeramo ūdeni viņi izkāš itin rūpīgi, lai pat ods tur neiekļūtu, taču ūdenī nepamanītos kamieļus viņi aprij. (sal. Mt 23, 23-24)

Nē. Nav jābūt ne savādai, ne neparastai nedz kristiešu dzīvei, nedz to godīgo cilvēku dzīvei, kuri ne jau savas vainas dēļ nepazīst Kristu. Visi cilvēciskie tikumi, ko mēs šodien pārdomājām, noved pie viena un tā paša secinājuma. Patiesi cilvēcisks ir tas, kurš cenšas būt patiess, uzticams, atklāts, drosmīgs, atturīgs, dāsns, mierīgs, taisnīgs, strādīgs, pacietīgs. Būt šādam cilvēkam, iespējams, varētu būt grūti, bet nekad dīvaini. Ja dažiem cilvēkiem tas šķiet pārsteidzoši, tad tas ir tādēļ, ka viņu acis ir aptumšotas un viņu skatienu aizklāj slēptas gļēvulības un noteiktības trūkuma aizsegs.

Reiz man gadījās dzirdēt kādu nejēgu ciniski izsakāmies, ka izdarītās kļūdas mums tikai liek atkal un atkal iekrist vienā un tai pašā slazdā. Es, turpretim, jums saku, ka apdomīgs cilvēks ikvienu neizdošanos izmanto tam, lai labotos, lai mācītos rīkoties pareizi, lai atjaunotos savā lēmumā kļūt svētam. Centieties, lai jūsu neveiksmes un uzvaras kalpošanā Dievam vienmēr palīdz jums augt mīlestībā un stiprināties jūsu degsmei un aizrautībai neapstāties, pildot savus kristieša un pilsoņa pienākumus un izmantojot savas tiesības, lai ko arī tas prasītu. Drosmīgi, nevairoties nedz no pelnīta pagodinājuma, nedz atbildības; nebaidoties no tā, kā uz to, ka godīgi un uzticīgi cenšamies meklēt vienīgi Dieva godu un cilvēku labumu, reaģēs viltus brāļi.

Tātad, mums ir jābūt apdomīgiem. Kādēļ? Tādēļ, lai būtu taisnīgi, lai izdzīvotu tuvākmīlestību, lai auglīgi kalpotu Dievam un visām dvēselēm. Ne velti apdomība ir tikusi saukta par genitrix virtutum, visu tikumu māti (Sv. Akvīnas Toms, In III Sententiarum, dist. 33, q. 2, a. 5.), un arī auriga virtutum visu labo ieradumu vadītāju. (Sv. Bernards, Sermones in Cantica Canticorum, 49, 5 (PL 183, 1018))