Numuru saraksts

Lūdziet Kungu kopā ar mani: doce me facere voluntatem tuam, quia Deus meus es tu (Ps 142¹⁴³, 10) — „Māci man darīt pēc Tava prāta, jo Tu es mans Dievs.“ Kaut no mūsu lūpām izlauztos vārdi, kas paustu patiesi dedzīgu vēlēšanos ar darbiem atbildēt mūsu Radītāja aicinājumam, cenšoties sekot Viņa dievišķajiem nodomiem ar nesalaužamu ticību un pārliecību, ka Kungs nekad nepieviļ.

Ja tā mīlēsim Dieva Gribu, mēs sapratīsim, ka mūsu ticības vērtība slēpjas ne vien tajā, cik atklāti to paužam, bet arī tajā, cik izlēmīgi rīkojamies, lai to aizstāvētu ar darbiem — tas mums liks attiecīgi rīkoties.

Taču atgriezīsimies pie ainas, kas norisinās pie ceļa, kas ved no Jērikas. Tagad tas esi tu, kuru Kristus uzrunā un kuram vaicā: „Ko tu gribi, lai es tev daru? Mācītāj, lai es redzu!“ Bet Jēzus viņam sacīja: „Ej, tava ticība tevi glābusi. Un tūdaļ tas redzēja un ceļā Viņam sekoja.“ (Mk, 10, 51-52) Sekot Jēzum. Tu dzirdēji Kunga balsi un nolēmi Viņam sekot. Tu centies iet Viņa pēdās, Viņam līdzināties, būt par pašu Kristu; tātad, tavai ticībai, šai ticībai tam, ka Kungs dāvā tev savu gaismu, jābūt darbos pamatotai un pašaizliedzīgai. Nemāni sevi, iedomājoties, ka tev izdosies atklāt kādus citus — jaunus ceļus. Ticība, kādu Kungs prasa no mums, ir šāda: mums jāiet vienā solī ar Viņu, dāsni darot tuvākmīlestības darbus, atsakoties un atbrīvojoties no tā, kas traucē.

Kā lūgties

Kā lūgties? Nebaidoties kļūdīties es uzdrošinos apgalvot, ka ir bezgalīgi daudz veidu kā lūgties. Mana vēlēšanās ir — kaut mēs visi iepazītu patiesu Dieva bērnu lūgšanu un nevis liekuļu tukšās pļāpas, kas izpelnījās šo Jēzus brīdinājumu: „Ne katrs, kas man saka: Kungs! Kungs! ieies debesvalstība, bet kas izpilda mana Tēva gribu, kas debesīs, tas ieies debesvalstībā.“ (Mt 7, 21) Tiem, kurus vada liekulība, iespējams, var izdoties imitēt „lūgšanas skaņu, taču ne tās patieso balsi, jo viņu lūgšanai pietrūkst dzīvības.“ (Sv. Augustīns, Enarrationes in Psalmos, 139, 10 (PL 37, 1809)) un dedzīgas vēlēšanās pildīt Tēva gribu. Lai mūsu sauciens pēc Kunga vienmēr būtu vienots ar patiesu vēlmi īstenot dzīvē tās iedvesmas, ko Svētais Gars modina mūsu dvēselē.

Mums jācenšas, lai mūsos nav ne kripatiņas no divkosības. Pirmais, kas nepieciešams, lai atbrīvotos no šī ļaunuma, ko Kungs tik bargi nosoda, ir censties vienmēr un ik brīdi dzīvot, izjūtot riebumu pret grēku. Stipri un patiesi, sirdī un ar prātu mums jājūt īstenas bailes no nāvīga grēka. Tāpat arī mūsos vajadzētu būt ierastam un dziļi iesakņojušamies paradumam nicināt jebkuru kārdinājumu tīši izdarīt ikdienišķu grēku, jo lai arī šāda nolaidība nešķir mūs no Dieva žēlastības, tā tomēr kavē plūst pie mums visām dievišķās žēlastības straumēm.