Numuru saraksts

Savējo vidū, apustuliskā dvēsele, tu esi kā akmens, kas iekritis ezerā. Ar savu piemēru un vārdiem tu izraisi pirmo sīko vilnīšu apli… un tas radis vēl vienu… un tad vēl, un vēl ik reizi arvien plašāku.

Vai tagad tu saproti savas misijas varenumu?

Cik gan ļoti pasaulīgie cilvēki vēlas pamest savu vietu! Kas notiktu, ja katrs mūsu ķermeņa kauls un katrs muskulis vēlētos pārvietoties?

Lūk, pasaules neapmierinātības cēlonis. Bet tu paliec savā vietā, mans dēls! Tieši tur tu varēsi vislabāk strādāt Dieva valstības labā.

Vadoņi… Stiprini savu gribu, lai Kungs tev uzticētu vest līdzi citus!

Vai tad tu neredzi, ko dara nekrietnās slepenās savienības? Tam neizdodas piesaistīt pārāk daudz cilvēku, taču tās izaudzina „velnus“, kuri cilvēku masas uzbudina, noved līdz ārprātam un velk sev līdzi haosa bezdibenī… ellē. Viņi sevi nes nolādētu sēklu.

Bet tu, ja vēlies, nesīsi Dieva Vārdu, kas ir tūkstoškārt svētīts un kas nepievij. Ja esi augstsirdīgs, ja darbos tiecies pēc svētuma, tad iegūsi to ari citiem. Un vēlāk - Debesu valstību: „Omnes cum Petro ad Iesum per Mariam.“ -„Kopā ar Pēteri caur Mariju - pie Jēzus.“

Vai tas nav neprātīgi - mest zemē zeltainos kviešu graudus, lai tie sapūtu? Tomēr bez šī neprāta nebūs ari labības.

Mans dēls, kā ir ar tavu augstsirdību?

Tu vēlies mirdzēt kā zvaigzne?

Labāk esi degoša lāpa, šeit, lejā, nemanāmi aizdedzinot visu, kam pieskaries. Lūk, tava apustuliskā kalpošana, lūk, kādēļ esi virs zemes.

Kļūt par ienaidnieka ruporu? Nē, tas jau būtu muļķības kalngals! Un, ja tas otrs izrādās Dieva ienaidnieks, tad tas turklāt ir liels grēks. Tādēļ ari es nekad neslavēšu to izglītoto zināšanas, kuri tās gluži kā tādu kanceli izmanto uzbrukumiem Baznīcai.

Mēs aulekšojam un aulekšojam, kaut kur skrienam, kaut ko darām, kaut ko ceļam…

Garīgā nozīmē šāda dzīve ir tikai ilūzijas, maldi, tā līdzinās teātra butaforijām.

Tas viss ir tādēļ, ka lielākā dala cilvēku dzīvo tikai tagadnē. Bet tev ir jāskatās mūžības acīm, tagadnē redzot gan pagājību, gan nākamību.

ir vajadzīgs miers, rāmums un intensīva garīgā dzīve. Beigsies aulekšošana, mētāšanās, citas vietas meklēšana, un tu kļūsi līdzīgs jaudīgam ģeneratoram - jā, elektrību ražojošai mašīnai, tikai garīgai, un daudziem, ļoti daudziem tu dosi gaismu un spēku, pats no tiem neko nezaudējot.

Lai nav ienaidnieku! Tev ir jābūt tikai draugiem. Labās rokas pusē tie, kas tev darīja labu. Kreisās - tie, kas izdarīja vai kas gribēja izdarīt Jaunu.

Nestāsti par saviem apustuliskajiem varoņdarbiem, ja nu vienīgi - sava tuvākā labā.

Dzīvo nemanāmi, kā Kristus dzīvoja trīsdesmit gadus.

Gan ikdienā, gan uzvaras stundā Jāzeps no Arimatijas un Nikodēms slepus apmeklē Jēzu. Bet vispārējas mazdūšības stundā viņi atklāti un pārdroši - audacter - varasvīru priekšā atklāj savu mīlestību uz Kristu.

Mācies no tā!

Neuztraucieties, ja jūs „pazīst“ pēc jūsu darbiem. Tā ir Kristus labā smarža. Strādājot vienīgi Viņa dēļ, priecājieties, ka piepildās Svēto Rakstu vārdi: „Lai viņi redz jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.“

Svētajam Ignācijam piemītošās karavīra spējas palīdzēja atklāt mums sātanu, kurš aicina kopā neskaitāmus pulkus Jauno garu un izsūta tos pa visu pasauli - pilsētām un laukiem. bet vispirms viņš viņiem saka „sprediķi“, pa-mudinot ikvienu iekalt ķēdēs un dzelžos.

Tu man sacīji, ka gribi būt vadonis…, bet kāds gan labums ir no ķēdēs iekalta vadoņa?

Apustuli ar visām savām acīmredzamajām vājībām bija atklāti, vienkārši… caurredzami.

Arī tev ir vājības. Lai Dievs dod, ka tev netrūktu vienkāršības!

Ir nostāsts par kādu dvēseli, kas. teikdama mūsu Kungam lūgšanā: „Jēzū, es Tevi mīlu!“ - ir izdzirdējusi atbildi no Debesīm: „Mīlestība ir darbi, nevis skaisti vārdi.“

Padomā, vai ari tu neesi pelnījis tādu maigu pārmetumu.

Apustuliskā dedzība ir dievišķīgs neprāts, kuru es tev novēlu. Tam ir šādas pazīmes: cilvēks pastāvīgi slāpst pēc saskarsmes ar Skolotāju, rūpējas par dvēselēm un nekad un nekādos apstākļos nepadodas.

Neatdusies uz lauriem! Ja to vērtē cilvēciski, apmierināties ar sasniegto ir tev nepiedienīgi. Un ja vēl izrādās, ka šie lauri nav tavi. bet Dieva?

Apustulātā pilnībā nododies kalpošanai. izkūsti tajā un neuzspied citiem savus spriedumus.

Nekad neesiet tādi, kas devīgi darbos, bet skopi lūgšanā.

Centies dzīvot tā, lai būtu spējīgs brīvprātīgi atsacīties no ērtībām un labklājības, kas tev varētu likties Dieva cilvēka dzīvesveida nepiedienīga.

Ievēro: tu esi tas kviešu grauds. par kuru stāsta Evaņģēlijā. Ja tu neiekritīsi zemē un nemirsi. tad nenesīsi augļus.

Dzīvojiet šajā pasaulē. bet neesiet pasaulīgi!

Atcerieties, ka vienība ir dzīves pazīme. Šķelšanās - droša nāves zīme.

Paklausība-. drošs ceļš, Akla paklausība priekšniekam ir ceļš uz svētumu. Bet apustulim tas ir vienīgais ceļš, jo kalpošanā Dievam iespējams vai nu paklausīt, vai aiziet.

Paturi prātā, mans dēls, ka tu neesi tikai dvēsele, kas ir pievienojusies citām dvēselēm, lai darītu labu darbu.

Tas ir daudz… taču ari maz. Tu esi apustulis. Bet apustulis pilda Kristus pavēles.

Tev ir jākļūst par Dieva cilvēku -iekšējās dzīves, lūgšanas un upura cilvēku. Apustuliskai kalpošanai ir jākļūst par tavas iekšējās dzīves pārbagātības izpausmi.

Vienotība. Jā, vienotība un paklausība. Kādēļ man būtu vajadzīgs izjaukts pulkstenis, pat vislabākais? Pareizu laiku tas nerādīs.

Ļoti lūdzu, neorganizējiet savā darbā „frakcijas“! Kalpošana tad kļūs mazefektīva, jo ar laiku viss jūsu apustuliskais darbs draud pārvērsties par darbu „frakcijā“.

„Ir tik daudz ceļu!“ tu noskumis sacīji. Tā tam ir jābūt, lai visas dvēseles varētu atrast savu ceļu šajā apbrīnojamā dažādībā.

Apjukums? Stingri izvēlies savu ceļu, un apjukums izgaisīs.

Priecājies, redzot citus apustuļus pašaizliedzīgi kalpojam. Lūdz viņiem Dieva žēlastību un ari to, lai viņi šo žēlastību spētu atbilstoši novērtēt.

Tad dodies pats pa sevis izraudzīto ceļu, ticot, ka cita ceļa tev nav.

Tu nerādi citiem labu piemēru, ja tev ir nepatīkami, kad citi kalpo Kristum un nepievērš tev uzmanību. Atminies vārdus no Marka evaņģēlija: „Mācītāj, mēs redzējām kādu, kas mums neseko, kas Tavā vārdā izdzen ļaunos garus, un mēs viņam to aizliedzām.“ Bet Jēzus sacīja: „Neliedziet to viņam, jo neviens nedara manā vārdā brīnumu, kas tūdaļ varētu par mani ļaunu runāt. Jo, kas nav pret jums, tas ir ar jums.“

Kāpēc tik ļoti ir jānopūlas, veicot dažādus darbus, ja tie darīti bez mīlestības? Ar tādiem pašiem panākumiem varētu šūt ar adatu bez diega.

Būs ļoti skumji, ja izrādīsies, ka vairāk esi kalpojis pats sev, nevis Kristum!

Ar prieku dodu tev savu svētību, mans dēls, par ticību tavai apustuliskajai kalpošanai, kas tevi iedvesmoja teikt šādus vārdus: „Nav šaubu, ka mūsu nākotne ir droša un stabila, kaut ari, visdrīzāk, tā nav atkarīga no mums. Taču nepieciešams, ka caur lūgšanu un upuri mēs būtu vienoti ar Vadītāju.“ „Ut omnes unum sint!“ - „Lai visi būtu vienoti!“

Tie, kuri, atstājot darbus citiem, paši lūdz un cieš, nespīdēs šeit, virs zemes, bet cik ļoti iemirdzēsies viņu kronis Dzīvības Valstībā!

Svētīts lai ir „ciešanu apustulāts“!

Tas tiesa, ka esmu nosaucis tavu apustulātu par „klusu un darbīgu misiju“. Man te nav ko piebilst.

Man tik ļoti patīk tava godbijība pret pirmajiem kristiešiem, ka centīšos to padarīt vēl izteiktāku, lai, tāpat kā viņi, tu arvien dedzīgāk īstenotu patiesi apslēptu un uzticības pilnu apustulisku kalpošanu.

Veicot „apslēptu un uzticības pilnu kalpošanu“, nesaki man: „Es nezinu, ko lai saka…“ Es tev atgādināšu psalma rindu: „Dominus dabit verbum evangelizantibus virtute multa.“ - „Mūsu Kungs ieliek savu apustuļu mutē iedarbīgus vārdus.“