Numuru saraksts

Ir 24 numuri grāmatā «Ceļš», kuru temati ir Raksturs.

Lai tava dzīve nav neauglīga! Esi noderīgs! Atstāj aiz sevis pēdas! Izstaro gaismu, ko radījusi tava ticība un mīlestība!

Ar savu apustulisko dzīvi nolīdzini pēdas, kuras atstājuši neķītrie ienaida sējēji. Un visur uz zemes liec uzliesmot Kristus gaismai, kuru tu nes savā sirdi.

Kā es vēlētos, lai tava izturēšanās un vārdi mudinātu citus sacīt: „Lūk, cilvēks, kuram paraugs ir Kristus dzīve!“

Briedums. Tev nepiestāv būt untumainam un kaprīzam. Neesi līdzīgs smieklīgai koķetei vai izlutinātam bērnam. Lai tava izturēšanās liecina par iekšējo dvēseles mieru.

Nesaki: „Tāda ir mana daba, tāds ir mans raksturs.“ Tas tikai liecina par rakstura trūkumu. „Es to vir!“ - „Esi vīrs!“

Iemācies sacīt „nē“.

Kad viltnieks tev čukst ausi: „Kāpēc sev sarežģīt dzīvi?“ - pagriez viņam muguru.

Neesi šaursirdīgs! Atver savu sirdi, lai tā kļūst visaptveroša, katoliska. Nelidinies kā mājputns, ja vari pacelties augstumos kā ērglis.

Nosvērtība. Kāpēc dusmoties, ja dusmojoties tu apvaino Dievu. kaitini tuvāko un ari pats pārdzīvo nepatīkamus mirkļus… Tev vienreiz tik un tā būs jābeidz dusmoties.

To, ko tu pateici, pasaki citā toni - bez dusmām, un tavi apsvērumi iegūs spēku. Bet pats galvenais - tu neapvainosi Dievu.

Nesāc uzreiz izteikt pārmetumus, tikko tevi pārņem sašutums par cita rīcību. Pagaidi līdz nākamajai dienai vai pat ilgāk. Un tikai tad mierīgi un ar attīrītu nodomu izsaki attiecīgu piezīmi. Ar labu vārdu tu panāksi vairāk nekā ar trīs stundu ilgu morāles lasīšanu. Apvaldi savas jūtu brāzmas!

Griba. Enerģija. Priekšzīme. Tam, kas jāizdara, ir jābūt izdarītam… bez svārstīšanās… neraugoties ne uz ko…

Bez tā arī Sisneross nebūtu Sisneross, Avilas Terēze nebūtu bijusi Svētā Terēze un Ignācijs no Lojolas nebūtu Svētais Ignācijs.

Dievs un drosme! „Regnare Christum volumus!“ - „Mēs gribam, lai Kristus valdītu!“

Esi vīrišķīgs šķēršļu priekšā! Dieva žēlastība tevi neatstās: „Inter medium montium pertransibunt aquae!“ - „Starp klintīm izlauzīsies straume!“ Un tu iziesi caur kalniem.

Kāda tam nozīme, ka tev pagaidām ir jāierobežo sava darbība, ja vēlāk kā atlaista atspere tu aiziesi daudz tālāk, nekā jebkad biji sapņojis?

Egoists. Tavas intereses vienmēr ir saistītas tikai ar tevi pašu. Tu neesi spējīgs just brālību Kristū. Citos tu neredzi brāļus, bet tikai muguras, uz kurām pakāpties.

Es paredzu, ka tu cietīsi neveiksmi pēc neveiksmes. Un, kad tu grimsi, tev gribēsies, lai citi tev parāda žēlsirdību, kādu tu pats diemžēl neesi parādījis nevienam.

Tu nebūsi vadonis, ja citos saskatīsi tikai līdzekli savas labklājības nodrošināšanai. Tu būsi vadonis, ja izvirzīsi sev mērķi izglābt visas dvēseles.

Tu nevari dzīvot, pagriezis visiem muguru. Tev jāalkst darīt visus laimīgus.

Tu nekad nevēlies izdibināt patiesību. Reizēm aiz pieklājības. Biežāk -lai izvairītos no nepatīkamiem pārdzīvojumiem, bet citreiz - lai pasargātu no tiem citus. Bet vienmēr - aiz bailēm!

Tāpēc ar šim bailēm no iedziļināšanās tu nekad nebūsi saprātīgs cilvēks.

Nebaidies no patiesības, pat ja tā tev var atnest nāvi.

Man nav pieņemama tava terminoloģija, ja gļēvulību tu dēvē par apdomību. Tava apdomība dod iespēju vienam otram tukšgalvim un bezdievim uzdoties par gudrinieku un ieņemt tādu posteni, kādu tas nedrīkstētu ieņemt.

Šai netiklībai tu vari darīt galu. Tev vienkārši nav mugurkaula, un tikai tādēļ tu pieļauj, ka viss iet savu ceļu.

Nevairies no pienākuma. Izpildi to tūdaļ, uz līdzenas vietas, pat ja citiem tas liekas neiespējami.

Tu proti skaisti runāt. Tu man sacīji: „Tā tas bija lemts… tāda bija Dieva griba…“ Taču ar skaistām frāzēm nevar attaisnot to, kam nav attaisnojuma.

Vai tad tiešām tā ir taisnība? Nē, nespēju noticēt, ka pasaulē vairāk nav cilvēku, bet palikuši tikai tie, kas rūpējas par savu vēderu.

„Lūdziet par to, lai es nekad neietu vieglāko ceļu.“ Es jau lūdzos par to. Tev tagad jāīsteno šis brīnišķīgais nodoms.

Ticība, prieks, optimisms. Taču nekādā gadījumā skatīšanās uz īstenību caur pirkstiem.

Kas par pārsteidzošu spēju: niekus gvelžot, pacelties arvien augstāk un augstāk, iekarot arvien jaunas un jaunas virsotnes! Šo spēju acīmredzot ir noteicis tavs vieglums, kura cēlonis ir tukša galva un tukša sirds.

No kurienes tāds nepastāvīgums? Kad tu beidzot orientēsi savu gribu uz kaut ko vienu? Atsakies no savas bezprātīgās tieksmes visam likt pamatus un beidzot kaut ko uzcel līdz galam.

Atsauces uz Svētajiem Rakstiem
Atsauces uz Svētajiem Rakstiem