Numuru saraksts

Cik brīnišķīga ir svētā šķīstība! Taču nebūs tā nedz svēta, nedz Dievam patīkama, ja mēs to nošķirsim no mīlestības.

Mīlestība ir sēkla, kas, šķīstības aplaistīta, izaug un nes vissaldākos augļus. Bez mīlestības šķīstība ir neauglīga; tās ūdeņi pārvērš dvēseli par purvu, par stāvošu dumbrāju, no kura paceļas lepnības dvaka.

Kad būsi pabeidzis savu darbu, Kristus vārdā palīdzi savam brālim, tikai to dari tik neuzkrītoši un smalkjūtīgi, lai viņš nenojaustu, ka tu dari vairāk, nekā tev pienāktos.

Tā būs Dieva bērna cienīga rīcība.

Tevi sāpina tava tuvākā mīlestības trūkums. Padomā, cik ļoti Dievam sāp tavas mīlestības trūkums.

Nedomā ne par vienu neko sliktu, pat ja kāda cilvēka vārdi vai darbi dotu tam pamatotu iemeslu.

Atturies no kritikas. Ja nevari uzslavēt, klusē.

Nekad nerunā sliktu par savu brāli, pat ja tev būtu pietiekami daudz iemeslu to darīt. Aizej uz dievnamu, palūdzies pie tabernākula, tad dodies pie priestera, sava garīgā tēva, un atklāj viņam savas raizes.

Bet nevienam citam.

Tenkošana piesārņo dvēseli un mazina apustuliskās kalpošanas rezultātus. Tā ir pretrunā ar mīlestību pret tuvāko, tā izšķiež spēkus, atņem mieru un ir šķērslis vienotībai ar Dievu.

Ja tev pašam ir tik daudz trūkumu, tad kāpēc tu brīnies, ka arī citiem ir vainas?

Daudzi cilvēki izšķiež savu laiku (visu dzīvi!), citus aprunājot, dažādi nosodot. To visu redzot, es izvēlos klusēšanu. Es saprotu, Dievs, kāpēc Tu prasīsi norēķinu par katru izteikto vārdu.

Vieglāk ir runāt nekā darīt. Vai tu, vienmēr būdams tik ass un dzēlīgs, kaut vienu reizi esi pamēģinājis izdarīt labi to, ko citi, tavuprāt, dara ārkārtīgi slikti?

To dēvē par baumu izplatīšanu, tukšām tenkām, ķengāšanos, neslavas celšanu, intrigām, viltvārdību… Bet varbūt apmelošanu? Nelietību?

Kad kritiķa funkcijas uzņemas tie, kuriem par lietas būtību nav ne mazākās izpratnes, neiznāk nekas vairāk kā vienīgi aprunāšana.

Cik ļoti „taisnīgo“ netaisnība aizvaino Dievu, un kādu Jaunumu tā nodara daudzām dvēselēm…, bet cik daudzus tomēr ciešanās attīra!

„Sveicini visus svētos. Visi svētie sveicina jūs. Sūtiet sveicienus visiem svētajiem, kas atrodas Efesā. Visiem Jēzus Kristus svētajiem, kas dzīvo Filipos.“

Vai nav aizkustinošs vārds - svētie -, ko pirmie kristieši lietoja, uzrunājot cits citu?

Mācies, kā jāizturas pret saviem brāļiem!

Cik vērtīga ir pazemība! Marijas vārdi liecina, ka tā ir vēl pārāka par ticību, mīlestību un šķīstību: „Quia respexit humilitatem…“ - „Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes.“

Vienatnē jūs neko nepaveiksiet. Bet, ja Kristus Mīlestība jūs apvienos, tad jūs būsiet izbrīnīti par rezultātiem.

Apustulisko kalpošanu es nereti salīdzinu ar mašīnu - zobrati, virzuli, ventili, skrūves…

Bet mīlestība, tava mīlestība ir smērviela.