Numuru saraksts

Tu neesi laimīgs tāpēc, ka visu aplūko tā, it kā tu vienmēr būtu centrs, – vai tev sāp vēders, vai esi noguris, vai tev kāds pateica to un šito…

– Vai esi mēģinājis domāt par Viņu un Viņa dēļ par citiem?

Ja tu jau saknē nogriezīsi katru skaudības aizsākumu un no sirds priecāsies par citu panākumiem, tavs prieks nezudīs.

Kad viss tiek reducēts uz taktiku, it kā tajā būtu meklējams efektivitātes noslēpums, tā ir laika zaudēšana un ļoti cilvēcisks skatījums.

– Tādējādi tiek aizmirsts, ka Dieva „taktika“ ir žēlsirdība, Mīlestība bez robežām, tas ir veids, kā Viņš aizpildīja neaizpildāmo attālumu, ko ar grēku cilvēks atvēra starp Debesīm un zemi.

Ieklausies manī uzmanīgi un atbalso to, ko teikšu, – kristietība ir Mīlestība. Attiecības ar Dievu galvenokārt ir apliecinošs dialogs. Rūpes par citiem – apustulāts – nav kaut kāda luksus prece, nodarbošanās tikai dažiem.

– Tagad, kad tu to zini, lai tevi piepilda prieks, jo tava dzīve ir ieguvusi pilnīgi jaunu jēgu; un esi konsekvents.

Tavs dzīves plāns ir ļoti prasīgs: tu agri celies, lūdzies, pieņem sakramentus, daudz strādā vai mācies, praktizē mērenību, mērdējies…, taču jūti, ka kaut kā tomēr pietrūkst! Cel šo jautājumu savā dialogā ar Dievu: tā kā svētums – cīņa par to, lai svētumu sasniegtu, – ir mīlestības pilnība, tev ir jāpārskata sava mīlestība pret Dievu un Viņa dēļ – mīlestība pret citiem. Varbūt tad tu savā dvēselē atklāsi lielus trūkumus, ar kuriem pat neesi cīnījies: to, ka neesi labs dēls, labs brālis, labs biedrs, labs draugs, labs kolēģis un, tā kā pats mīli „savu svētumu“ ar nesakārtotu mīlestību, tu esi skaudīgs. Tu „upurējies“ ļoti daudzās „personiskās“ detaļās, tāpēc esi pieķēries savam „es“, savai personai un patiesībā nedzīvo ne Dievam, ne pārējiem, vienīgi pats sev.

Nav iespējams savietot pilnīgu mīlestību pret Dievu un ļaušanos tam, lai pār tevi valda egoisms – vai apātija – attiecībās ar tuvāko.

Mīlēt tas ir… lolot vienu vienīgu domu, dzīvot mīļotajai personai, nepiederēt sev pašam, ar prieku un aiz brīvas gribas no visas sirds un dvēseles pakļauties otra… un vienlaikus savai gribai.