Numuru saraksts

Vienmēr sirdsapziņas izmeklēšanu pabeidz ar Mīlestības vārdiem, Mīlestības sāpēs par sevi un par visiem cilvēku grēkiem… Un padomā par Dieva tēvišķajām rūpēm, kas novērsa šķēršļus tavā ceļā, lai tu nepakluptu.

Ikreiz, kad dodies garām dievnamam, domās steidzies pie Kunga. Neļauj ikdienas rūpēm ņemt virsroku, jo aiz šim sienām Viņš tevi gaida, apslēpts Svētajā Sakramentā.

Ikreiz, kad dodies garām kādai vietai, kur tiek zaimots Kristus, nepadodies vienaldzībai un dvēseles aklumam un vismaz domās piesauc Svēto Dievmāti.

Lai nezaudētu Dieva klātesamību, izmanto šādus svētos līdzekļus: Dieva piesaukšanu, mīlestības un gandarīšanas lūgšanas, garīgo Komūniju, vēršanos Debesu Valdnieces tēlā…

Ietiecies krustā sistā Kristus brūcēs. Tur tu iemācīsies valdīt pār savām jūtām, tur tu iegūsi iekšējo dzīvi un gandarījumā par saviem un par visas cilvēces grēkiem upurēsi Jēzus Kristus un Vissvētākās jaunavas Marijas ciešanas.

Lūdz piedošanu ne tikai par saviem grēkiem. Mīli Viņu ne tikai ar savu sirdi…

Atlīdzini Viņam visus apvainojumus, kas tika izdarīti un vēl tiks izdarīti… Iemīli Viņu ar visu to cilvēku siržu spēku, kuri Viņu tika visvairāk mīlējuši.

Esi drosmīgs! Pasaki Viņam, ka mīli Viņu vēl kvēlāk nekā Svētā Marija Magdalēna, vēl pašaizliedzīgāk nekā Svētā Avilas Terēze un mazā Svētā Terēze… Pasaki, ka esi Viņam pieķēries vēl vairāk nekā Svētie Augustīns, Dominiks un Francisks, vairāk nekā Ignācijs un Ksavjers.

Mīlestības mokas. Tāpēc, ka Viņš ir labs. Tāpēc, ka Viņš ir tavs draugs, kurš tika atdevis savu dzīvību par tevi. Tāpēc, ka viss labais, kas tev ir, nāk no Viņa. Tāpēc, ka tu neskaitāmas reizes tiki apvainojis Viņu… Tāpēc, ka Viņš ir piedevis tev… Viņš!… Tev!!!

Raudi, mans dēls, aiz mokpilnas mīlestības!

Cik gauži pie altāra raudāja kāds jauns un svēts priesteris, kurš bija cienīgs kļūt par mocekli. Viņš bija atcerējies gadījumu ar vienu cilvēku, kurš nāves grēkā bija iedrošinājies nākt uz dievnamu, lai saņemtu Svēto Komūniju.

Bet tu? Vai tad tevi neievaino šī svētuma apgānīšana?

Dieva priekšā mūsu griba, žēlastības stiprināta, ir visvarena. Piemēram, mēs braucam tramvajā un domājam par to, cik bieži cilvēki aizvaino Kungu. Un savā sirdī mēs sakām: „Kungs, tik, cik šī tramvaja riteņi veiks apgriezienu, tik reižu es vēlos Tev izteikt mīlestības un gandarīšanas lūgsnas!“ Tā domājot, mēs ar vienu vien vēlēšanos esam apliecinājuši savu patieso mīlestību Jēzum un izpirkuši grēkus.

Tu teiksi: „Kādas muļķības!“ Bet tās ir neatņemama garīgās bērnības sastāvdaļa. Vaļsirdīgs bērns un mīlošs tēvs nemitīgi sarunājas viens ar otru. „Vai tu mani ļoti mīli?“ jautā tēvs, bet bērns dūdo: „Ļoti, ļoti, ļoti!“