Numuru saraksts

Šī pasaule apbrīno tikai izrādītu varonību, taču patiesu pašaizliedzību, kas ir neredzama un šķietami nenozīmīga, tā nesaredz.

Pielāgošanās laikmetam. Neitralitāte. “Tā ir veca dziesma, kas ieskanas arvien biežāk.

Vai tad tu domā, ka ticību var tā vienkārši atstāt aiz universitātes, kluba, kādas iestādes vai parlamenta durvīm kā mēteli priekštelpā?

Svētuma līmeni, kādu no mums gaida Kungs, raksturo trīs iezīmes: svētā nepiekāpība, svētā piespiešana un svētā nekautrība.

Svētā nekautrība krasi atšķiras no laja uzdrīkstēšanās.

Svētā nekautrība atklājas jau agrā bērnībā. Bērnu nekas neuztrauc. Atšķirībā no pieaugušā viss viņam šķiet dabisks un nešķiet kaunēšanās vērts kaut ari uz viņu noraudzītos visa pasaule…

Šis nekautrīgums pārdabiskā nozīmē norāda uz šādiem pretstatiem: uzslava - nicinājums, apbrīna - apsmiekls, gods - negods, veselība slimība, bagātība - nabadzība, skaistums - neglītums…

Labi… nu un tad?

Uzsmaidi pazemojumam, ignorējot aizskarošos vārdus, nicīgo izturēšanos. Saskati un sajūti sevī un visā, kas tev apkārt, tikai Dievu.

Tādā veidā tev izdosies iemantot svēto nekautrību, kas tev ir vajadzīga, lai dzīvotu ar dižena kristieša smalkjūtību.

ja tev piemīt svētā nekautrība, tad kāda nozīme ir tam, ko teica vai ko teiks citi?

Pārliecini sevi par to, ka nav nekā smieklīga cilvēkā, kurš ir izvēlējies darīt to, kas labāks.

Tu man raksti: „Cilvēki bieži vien ir dāsni savos solījumos, taču, tiklīdz saruna ievirzās par naudu, sākas nebeidzamas atrunas vai skaistu, bet tukšu vārdu plūdi, ko pavada uzspēlēts entuziasms. Kad ir jāsteidzas kādam palīgā, kad ir nepieciešams upuris, daudzi steidzas paslēpties “ēnā„, Bet, ja tomēr sadūšojas palīdzēt, tad gan tiek sacelts īsts jampadracis! Pieņemšanas, balles, televīzijas pārraides un ziedotāju saraksts avīzēs…“

Bēdīgi. Bet ir ari izņēmumi. Tu ari vari būt viens no tiem, kas, dodot mīlestības dāvanas, neļauj savai kreisajai rokai zināt, ko labā dara.

„Nonne hic est fabri filius? Nonne hic est faber, filius Mariae?“ - „Vai Viņš nav galdnieka dēls? Vai viņš nav galdnieks, Marijas dēls?“

To, ko reiz sacīja par Kungu, varēs sacīt ari par tevi - ar izbrīnu un pat izsmieklu. Tad, kad tu būsi izlēmis pilnīgi veltīt sevi Dievam un kļūt par Viņa darbarīku. „Vai tad viņš nav… ?“

Klusē! Lai par tevi runā tavi darbi!

Zināmas uzvedības normas ir jāievēro, ari izrādot godbijību. Iemācies tās! Nožēlu izraisa tie „dievbijīgie“ cilvēki, kuri neprot piedalīties Svētajā Misē, kaut ari to dara vai ik dienas, - neprot pārmest krustu (steigā izdara kaut kādas dīvainas rokas kustības), tabernākula priekšā neprot nomesties uz viena ceļa (tas, kā viņi to dara, ir drīzāk izsmiekls), neprot ar cieņu noliekt galvu Dievmātes atveida priekšā…

Atkal tas pats! „Kāds pateica“, „uzrakstīja“, „par“ un „pret“… „slavē“, „slavē par maz“… Aplinkus mājieni un apmelojumi, cildinājumi un slavinājumi, minējumi un apšaubāmi pieņēmumi…

Ak tu, nejēga! Kas tev par daļu? Tu taču dodies pretim mērķim, un tavai sirdij un prātam ir jāgremdējas Dievā. Kāda tev dala par vēja gaudošanu, circeņu sisināšanu, par baurošanu, rukšķēšanu vai zviegšanu?

Tomēr tas ir neizbēgami. Klajā laukā durvis neiebūvēsi.