Numuru saraksts

Šajā Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētku dienā mēs kopīgi apcerēsim Kunga mīlestības dziļumus, kas lika Viņam palikt apslēptam zem sakramenta zīmēm. Mums šķiet, ka mēs savām ausīm dzirdam šo, daudzajiem ļaudīm domāto, Viņa mācību: Lūk, sējējs izgāja sēt. Viņam sējot, cita nokrita ceļmalā, un debess putni nāca un to apēda. Cita krita akmenājā, kur nebija daudz zemes, un tūliņ uzdīga, jo tā nebija dziļi zemē. Kad uzlēca saule, tā novīta un nokalta, jo tai nebija saknes. Bet cita krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca. Bet cita krita labā zemē un nesa augļus: cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus (Mt 13,3-8).

Šī aina vēl aizvien ir aktuāla. Dievišķais sējējs arī šodien sēj sēklu. Pestīšanas darbs turpina īstenoties un Kungs vēlas mūs piesaistīt šim darbam. Viņš grib, lai mēs, kristieši, visus zemes ceļus atvērtu Viņa mīlestībai; Viņš mūs aicina līdz pat pēdējiem zemes nostūriem ar doktrīnu un piemēru izplatīt dievišķo vēsti. Viņš prasa mums katram, sabiedrības, kas ir Baznīca, pilsoņiem un arī laicīgās sabiedrības pilsoņiem, uzticīgi pildot mūsu pienākumus, būt par otru Kristu, svētdarot mūsu profesionālo darbu un mūsu pienākumus.

Ja mēs skatāmies uz apkārt esošo pasauli, ko mīlam, jo tā ir Dieva darbs, mēs redzēsim, ka līdzība īstenojas: Jēzus vārds nes augļus, tas daudzās dvēselēs modina slāpes sevi atdot un būt uzticīgām. To cilvēku dzīve un izturēšanās, kuri kalpo Dievam, ir izmainījusi vēsturi, un pat daudzi no tiem, kas nepazīst Kungu, varbūt pašiem nezinot, ir tādu ideālu ietekmēti, kam saknes rodamas kristietībā.

Mēs arī redzam, ka daļa sēklas krīt neauglīgā zemē vai starp ērkšķiem un dadžiem, ka ir sirdis, kas aizveras ticības gaismai. Miera, samierināšanās, brālības ideāli tiek pieņemti un sludināti, tomēr ne bieži tie parādās darbos. Daži pavisam veltīgi cenšas nomākt Dieva balsi vai nu ar brutālas varas palīdzību, vai ar mazāk trokšņainu ieroci, bet varbūt pat nežēlīgāku, jo tas padara garu nejūtīgu - ar vienaldzību.

Jauna dzīve

Šis ir vienkāršs un svinīgs Jaunās Derības iedibināšanas brīdis. Jēzus atceļ veco Likuma kārtību un mums atklāj, ka Viņš pats būs mūsu lūgšanas un mūsu dzīves saturs. Redziet, kāds prieks piepilda šodienas liturģiju: lai mūsu slavas dziesma ir pilnīga, lai tā ir skanīga, lai tā ir līksma (Sekvence Lauda Sion). Tā ir kristīgā līksmība, kas dzied jauna laika atnākšanu: senā Pasha ir beigusies un sākas jaunā. Vecais dod vietu jaunajam, realitāte nāk ēnas vietā, nakts ir aizdzinusi tumsu (turpat).

Mīlestības brīnums! Tā patiešām ir bērnu maize (turpat): Jēzus, Mūžīgā Tēva Pirmdzimtais, sevi mums dāvā barībai. Un tas pats Jēzus Kristus, kurš mūs šeit virs zemes stiprina, mūs gaida debesīs kā galdabiedrus, līdzmantiniekus un līdzpilsoņus (turpat); patiešām tie, kam Kristus ir par barību, mirs zemes un laicīgajā nāvē, bet dzīvos mūžīgi, jo Kristus ir mūžīgā dzīve (Sv. Augustīns, In Ioannis Evangelium Tractatus, 26, 20 (PL 35, 1616)).

Kristietim, kurš sevi stiprina ar Euharistijas pilnīgo mannu, mūžīgā svētlaime iesākas jau tagad. Vecais pieder pagātnei. Atstāsim pie malas to, kas ir iznīcīgs; lai mums viss būtu jauns: sirdis, vārdi, un darbi (Himna Sacris solemnis).

Tāda ir Labā Vēsts. Tas ir jaunums. Jaunums tādā ziņā, ka tas atklāj līdz šīm nenojaustu Mīlestības dziļumu. Tā ir laba, jo nekas nav labāks par dziļu vienotību ar Dievu, – visu labumu Labumu. Tā ir Labā Vēsts, jo zināmā, neaprakstāmā veidā tā mums ir mūžības priekšnojauta.

Šajā svētku dienā visur pasaulē kristieši procesijā pavada Hostijā paslēpto Kungu, kurš, kā savas zemes dzīves laikā, iet pa ielām un laukumiem pretī tiem, kas vēlas Viņu redzēt, un nostājas uz to ceļa, kuri Viņu nemeklē. Tādējādi Jēzus vēl vienu reizi parādās savējo vidū. Kā mēs attiecamies pret šo Skolotāja aicinājumu?

Patiešām, ārējām mīlestības izpausmēm jānāk no sirds un jāturpinās kristīgas uzvedības liecībā. Ja Kunga Miesas saņemšana mūs ir atjaunojusi, mums tas jāpierāda ar darbiem. Lai mūsu domas būtu patiesas - lai tās būtu miera, pašatdeves, kalpošanas domas. Lai mūsu vārdi būtu patiesi, skaidri un īstajā brīdī. Lai tie spētu mierināt un palīdzēt; īpaši, lai tie spētu nest Dieva gaismu citiem. Lai mūsu darbi būtu sakarīgi, iedarbīgi un pienācīgi; lai tiem ir bonus odor Christi (2 Kor 2,15), – Kristus labā smarža, jo tie atgādina Viņa rīcību un dzīvesveidu.

Kristus Vissvētās Miesas un Asiņu svētku procesija padara Kristu klātesošu pasaules pilsētās un ciematos. Tomēr atkārtoju, ka šai klātbūtnei nav jāpaliek par vienas dienas notikumu, par troksni, ko sadzird un kas aizmirstas. Šī īslaicīgā Jēzus ierašanās atgādina, ka mums Viņu jāatklāj arī savās ikdienas nodarbēs. Līdzās šīs ceturtdienas svinīgajai procesijai jābūt klusai un vienkāršai katra kristieša ikdienas dzīves procesijai - kā cilvēkam starp cilvēkiem, bet arī kā cilvēkam, kurš saņēmis ticības žēlastību un dievišķo misiju, virs zemes darīt aktuālu Kristus vēsti. Kļūdu, vājību un grēku mums netrūkst. Bet Dievs ir ar cilvēkiem, un mums jānoskaņojas tā, lai mēs būtu noderīgi Viņam un Viņa uzturēšanās pie cilvēkiem būtu pastāvīga.

Lūgsim, tātad, Kungam žēlastību būt par euharistiskām dvēselēm un Viņa palīdzību, lai mūsu personiskās attiecības ar Viņu izpaustos priekā, iekšējā mierā, ilgās pēc taisnības. Tā mēs atvieglosim citiem atpazīt Kristu, palīdzēsim Viņu novietot visu cilvēcisko aktivitāšu virsotnē. Tādējādi īstenosies Kristus apsolījums: Un es, kad tikšu pacelts virs šīs zemes, visus pievilkšu pie sevis (Jņ 12,32).