Numuru saraksts

Kāds ticības cilvēks man rakstīja: „Kad vajadzības spiests cilvēks ir viens pats, tad var pilnībā izjust brāļu palīdzību. Kad apdomāju, ka tagad man viss ir jāpanes „vienam“, bieži vien domāju, ka es nespētu saglabāt to optimismu, kas mani piepilda, ja nebūtu šī „kopība, ko veidojam no attāluma,“ – svētīgā Svēto Sadraudzība!“

Svēto sadraudzība. Par to bija pamatīgi pārliecinājies jaunais inženieris, kad apgalvoja: „Tēvs, tajā dienā tikos un tikos jūs par mani lūdzāties.“ Šī ir un paliks galvenā palīdzība, kas mums jāsniedz dvēselēm: lūgšana.

„Lūdzies par mani!“ es viņam teicu, kā to vienmēr daru. Un viņš man pārsteigts atbildēja: „Vai jums kaut kas noticis?“ Man bija viņam jāpaskaidro, ka ar mums visiem kaut kas notiek vai atgadās ik mirkli, un piebildu, ka tad, ja trūkst lūgšanas, atgadās vēl vairāk un tas, kas atgadās, ir krietni grūtāk panesams.

Caur svēto sadraudzību tev jājūtas ļoti vienotam ar saviem brāļiem. Aizstāvi šo svētīgo vienotību bez bailēm!

– Ja būsi viens, tavi cildenie centieni būs lemti neveiksmei. Nošķirta avs gandrīz vienmēr ir pazudusi avs.

Lai ne dienas no tavām lūpām neiztrūkst vismaz viens apliecinājums „Jēzu, es Tevi mīlu“ un vismaz garīga Komūnija, lai gandarītu par visu profanāciju un zaimiem, ko Viņš pacieš tāpēc vien, lai būtu ar mums.

Lūk, doma, kas tev palīdzēs grūtos brīžos: jo uzticīgāks būšu, jo lielāks būs pienesums tam, lai arī citi pieaug šajā tikumā. – Ir tik patīkami just, ka mēs cits citu atbalstām!