Numuru saraksts

Tu pieņēmi lēmumu, balstoties vairāk uz pārdomām nekā uz dedzību un entuziasmu. Lai arī tu būtu to vēlējies, jūtām tevī nebija vietas – tu veltīji sevi Dievam, kad biji pārliecināts, ka Viņš to vēlas. Un, sākot no tā brīža, tu vairs ne reizi neesi „izjutis“ nopietnas šaubas, turpretī esi jutis mierīgu, rāmu prieku, kas reizēm plūst pāri malām. Tā Dievs atmaksā par Mīlestības uzdrīkstēšanos.

Lai sasniegtu laimi, nepieciešama nevis ērta dzīve, bet gan iemīlējusies sirds.

Kad pagājuši divdesmit gadsimti, mums ir ar pārliecību jāsludina, ka Kristus gars nav zaudējis savu pestījošo spēku un ka tas ir vienīgais, kas piepilda cilvēka sirds ilgas. – Sāc ar to, ka iegravē šo patiesību savā sirdī, jo tā aizvien būs nemierā – kā rakstīja svētais Augustīns –, iekams tu to pilnībā neliksi Dievā.

Mīlēt tas ir… lolot vienu vienīgu domu, dzīvot mīļotajai personai, nepiederēt sev pašam, ar prieku un aiz brīvas gribas no visas sirds un dvēseles pakļauties otra… un vienlaikus savai gribai.

Tu vēl arvien nemīli Kungu tā, kā skopulis mīl savas bagātības, kā māte mīl savu bērnu… Tu vēl arvien pārāk daudz uztraucies par sevi un savām sīkajām nebūšanām! Tomēr tu jau esi ievērojis, ka Jēzus tavā dzīvē ir kļuvis neaizstājams…

– Zini? Kad tu pilnībā atbildēsi uz Viņa aicinājumu, Viņš būs neaizstājams ikvienā tavā darbībā.

Izkliedz to Viņam skaļi, jo šis kliedziens ir neprāts, kāds piemīt cilvēkam, kurš iemīlējies! „Kungs, kaut arī es Tevi mīlu…, neuzticies man! Piesaisti mani Tev jo dienas, jo vairāk!“

Nešaubies, ka sirds ir tikusi radīta, lai mīlētu. Tāpēc darīsim, lai mūsu Kungs Jēzus Kristus ir klātesošs visās mūsu mīlestības attiecībās. Citādi tukšā sirds sabrūk un piepildās ar visnicināmāko zemiskumu.

Vai ir cilvēciskāka sirds par to, kurā pāriplūst pārdabiskā izpratne? Padomā par svēto Mariju, žēlastības pilno. Dieva Tēva meita, Dieva Dēla Māte, Dieva Svētā Gara Līgava. Viņas sirdī ietilpst visa cilvēce, bez izšķirības vai diskriminācijas. – Ikviens ir viņas dēls vai meita.

Kad cilvēku sirds ir ļoti maza, tad tā vien liekas, ka viņi savas ilgas glabā kādā attālā un nožēlojamā atvilktnē.

Pret tiem, kas ir ar tevi, tev ik dienas jābūt ļoti saprotošam, ļoti sirsnīgam un vienlaikus, protams, tik enerģiskam, cik nepieciešams: citādi izpratne un sirsnība pārvēršas līdzzināšanā un egoismā.

Šis mūsu draugs ar neliekuļotu pazemību sacīja: „Man nav bijis nepieciešams iemācīties piedot, jo Kungs man iemācīja mīlēt.“

Piedot. Piedot no visas sirds un tā, lai no ļaunatminības nav ne vēsts! Tā vienmēr ir cildena un auglīga rīcība.

– Tāds bija Kristus žests, kad Viņš bija piesists krustā: „Tēvs, piedod tiem, jo viņi nezina, ko dara,“ – lūk, no kurienes ir gan mana, gan tava pestīšana.

Vai tu jūties tā, it kā tev būtu iedots labā un absolūtās patiesības depozīts un tāpēc tev būtu piešķirts personisks tituls vai arī tiesības izraut ļauno ar visām saknēm par katru cenu?

– Pa šādu ceļu iedams, tu neko nepanāksi. Rīkojies tikai aiz mīlestības un ar mīlestību! Atceroties, ka mīlestība tev ir piedevusi un piedod tik daudz!

Mīli krietnos cilvēkus, jo viņi mīl Kristu… – Bet mīli arī tos, kas Viņu nemīl, jo viņus ir piemeklējusi šāda nelaime… Un it īpaši tāpēc, ka Viņš mīl kā vienus, tā otrus.

Tās tālās zemes tauta, kura ir tik tālu no Dieva un tik nomaldījusies, tev atgādināja Skolotāja vārdus: „Tie ir kā avis bez gana.“

– Un arī tu juti, kā tavu sirdi piepilda līdzjūtība… Apņemies, ka, sākot no šīs vietas, kuru ieņem, tu atdosi savu dzīvību kā dedzināmo upuri par visiem.

Kāds mūsu draugs sacīja: „Nabagi ir mana labākā garīgā grāmata un manu lūgšanu galvenais iemesls. Man sāp par viņiem, un viņos man sāp par Kristu. Un, tā kā man sāp, tad es saprotu, ka Viņu mīlu un ka viņus mīlu.“

Liekot Dieva mīlestību draudzības centrā, šī pieķeršanās attīrās un kļūst lielāka, garīgāka, tāpēc ka sadeg sārņi, egoistiskie, pārāk miesīgie uzskati. Neaizmirsti, ka mīlestība pret Dievu labāk sakārto mūsu jūtas, dara tās tīrākas, taču nesamazina tās.

Šī situācija dedzina tavu sirdi: Kristus tuvojās tev, kad tu nebiji nekas vairāk kā nožēlojams spitālīgais! Līdz tam tu izkopi tikai vienu labu īpašību: dāsnu interesi par citiem. Pēc šīs tikšanās tu saņēmi žēlastību redzēt viņos Jēzu, tu Viņā iemīlējies un tagad Viņu mīli šajos cilvēkos…, un altruisms, kas agrāk tevi mudināja kalpot tuvākajam, nu tev šķiet kaut kas ļoti mazs – un tev ir taisnība!

Lai tas kļūst par tavu ieradumu – liec savu nabaga sirdi maigajā un bezvainīgajā Marijas sirdī, lai viņa to attīra no tik daudzajiem sārņiem un aizved tevi pie Vissvētās un žēlsirdīgās Jēzus Sirds.