Numuru saraksts

Veicot savu apustulātu, paklausi un nepievērs uzmanību tam, kādas dotības ir cilvēkam, kurš tev dod rīkojumus, nedz kā viņš to dara. Pretēja rīcība nav tikums. Krusti ir dažādi: no briljantiem, pērlēm, smaragdiem, emaljēti, no ziloņkaula… un arī no koka, tādi kā mūsu Kunga krusts. Tiem visiem pienākas vienāds pagodinājums, jo krusts mums stāsta par cilvēktapušā Dieva upuri. – Piemēro šo apsvērumu paklausībai, neaizmirstot, ka Viņš ar mīlestību (nešauboties!) apskāva savu Krustu un ka, pacelts tajā, Viņš mums ieguva pestīšanu. Vispirms paklausi – jo tādējādi tu apliecināsi, ka tavs nodoms ir neviltots, – un tikai pēc tam brālīgi aizrādi, ņemot vērā attiecīgos nosacījumus, un tā tu stiprināsi vienotību, šo pienākumu izpildot.

Ja kāds labs draugs, lojāls un mīlošs, aci pret aci tev norāda kādus aspektus, kas aptraipa tavu uzvedību, tevī rodas pārliecība, ka viņš kļūdās, ka viņš tevi nesaprot. Ar šo kļūdaino pārliecību, kas ir tavas lepnības auglis, tu nekad neizlabosi savas kļūdas.

– Tu mani sāpini! Tev trūkst apņēmības, lai tiektos pēc svētuma.

Ja tu sadusmojies (nereti tas var būt pienākums, bet citreiz – vājuma apliecinājums), lai dusmas ilgst vien pāris minūšu. Turklāt lai tajās vienmēr ir klātesoša mīlestība: sirsnība!

Kad nepieciešams aizrādīt, jārīkojas skaidri un laipni, neaizmirstot par smaidu uz lūpām, ja tas iederas. Nekad (vai ļoti retu reizi) nedari to ar skarbumu.

Viņi baumo. Un pēc tam paši parūpējas par to, lai kāds nekavējoties ierastos un tev pastāstītu, ka „runā“… – Zemiski? – Bez šaubām. Taču nezaudē mieru, jo viņu mēles nespēs tev nodarīt nekādu ļaunumu, ja strādāsi godprātīgi… – Padomā, cik viņi ir dumji, cik netaktiski, cik nelojāli attiecībā pret saviem brāļiem… taču it īpaši pret Dievu! Un tu pats neļaujies mēlnesībai, sevi attaisnojot ar pārprastām tiesībām uz aizstāvību. Ja tev jārunā, tad izmanto brālīgo aizrādījumu, kā iesaka Evaņģēlijs.