Numuru saraksts

Ir ļoti daudz kristiešu, kas ir pārliecināti par to, ka pestīšana īstenosies it visās pasaules jomās un ka noteikti ir dažas dvēseles – tikai nezina, kuras tās ir, – kas kopā ar Kristu dod savu artavu, lai to īstenotu. Taču viņi to redz ļoti tālā nākotnē, pēc daudziem gadsimtiem… kas pārvērstos par mūžību, ja īstenotos ātrumā, ar kādu viņi sevi dāvā. Arī tu tā domāji, kamēr tevi „neuzmodināja“.

Kamēr runājāmies, apskatījām tā kontinenta valstis. – Tavās acīs iedegās gaisma, tavu dvēseli piepildīja nepacietība, un, domās atrodoties pie turienes tautām, tu man teici: „Vai ir iespējams, ka otrpus šai jūrai Kristus žēlastība nebūtu iedarbīga?“ Pēc tam tu pats atbildēji: „Viņš savā bezgalīgajā žēlastībā vēlas izmantot paklausīgus instrumentus.“

Ik dienas padziļini sava kristīgā aicinājuma apustulisko dziļumu. – Lai gan tu, gan es, mēs pasludinātu cilvēku ausīm: pirms divdesmit gadsimtiem Viņš atvēra jaunu sekotāju pieņemšanas punktu, un tas ir atvērts visiem, kuru sirds ir patiesa un kuri spēj mīlēt… Kādu vēl skaidrāku aicinājumu tu vēlies par vārdiem „ignem veni mittere in terram (esmu atnācis uguni nest uz zemi)“ un domu par to pusotru miljardu dvēseļu, kuras joprojām nepazīst Kristu!

Jēzus nonāca pie krusta pēc tam, kad bija tam gatavojies trīsdesmit trīs gadus. Visu savu mūžu!

– Ja Viņa mācekļi no tiesas vēlas Viņu atdarināt, tiem jādara sava dzīve par līdzpestīšanu Mīlestībā, noliedzot sevi, gan aktīvi, gan pasīvi.

Kungs ar smalkjūtīgas mīlestības žestu ir ļāvis, lai mēs šo zemi iekarojam Viņam. Viņš (vienmēr tik pazemīgs!) vēlējās pie tā apstāties – Viņš vienkārši darīja to iespējamu… Un mums Viņš piešķīra vieglāk paveicamo un patīkamāko daļu – darbību un triumfu.

Šis ideāls – cīnīties un uzvarēt Kristus cīņās – kļūs realitāte tikai caur lūgšanu un upuri, caur ticību un mīlestību. – Nu tad… uz priekšu! Lūgsimies, ticēsim, pieņemsim ciešanas un mīlēsim!

Tās tālās zemes tauta, kura ir tik tālu no Dieva un tik nomaldījusies, tev atgādināja Skolotāja vārdus: „Tie ir kā avis bez gana.“

– Un arī tu juti, kā tavu sirdi piepilda līdzjūtība… Apņemies, ka, sākot no šīs vietas, kuru ieņem, tu atdosi savu dzīvību kā dedzināmo upuri par visiem.

Skanīgs kāda brāļa sveiciens ceļotāju vidē tev atgādināja, ka pasaules godīgie ceļi ir atvērti Kristum. Lūk, vienīgais, kā trūkst: ka mēs steigtos šajos ceļos, apņēmības pilni gūt uzvaru. Jā, Dievs radīja pasauli saviem bērniem, lai viņi to apdzīvotu un svētdarītu. Ko tad tu gaidi?

Ja mēs, kristieši, patiešām dzīvotu saskaņā ar savu ticību, tad notiktu visu laiku lielākā revolūcija… Līdzpestīšanas efektivitāte ir atkarīga arī no katra no mums! – Apdomā to!

Neaizmirsīsim to: katrā cilvēku nodarbē jābūt vīriešiem un sievietēm, kuri nes Kristus krustu savā dzīvē un savos darbos, paceltu, redzamu, gandarošu, kā miera un prieka simbolu; kā atpestīšanas un cilvēces vienības simbolu, kas apliecina Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara – Svētās Trīsvienības – neizsīkstošo mīlestību pret cilvēci.