Numuru saraksts

Cik skaidri tagad redzu, ka „svētajai bezkaunībai“ ir ļoti dziļas saknes Evaņģēlijā! Izpildi Dieva gribu, atceroties par apkaunoto Jēzu, apspļaudīto un izpļaukāto Jēzu, par Jēzu, kuru vilka sīku cilvēku tiesas priekšā… Un atceries Jēzu, kurš klusē!

– Apņemies noliekt galvu apvainojumu priekšā, rēķinoties arī ar pazemojumiem, kas nenovēršami nāks, un turpināt dievišķo uzdevumu, ko mūsu Kunga Žēlsirdīgā Mīlestība ir vēlējusies mums uzticēt.

Ir veltīgi censties izpatikt visiem. Vienmēr būs neapmierināti cilvēki, kas iebildīs. Paskaties, kā to rezumē tautas gudrība: „Kad jēriem klājas labi, tad vilkiem klājas slikti.“

Grūtības ir tevi nobiedējušas, un tu esi kļuvis „piesardzīgs, mērens un objektīvs“.

– Atceries, ka tu aizvien nicināji šos jēdzienus kā sinonīmus gļēvumam, mazdūšībai un ērtībai.

Tu man apgalvoji, ka vēlies cīnīties bez apstājas. Bet tagad ierodies pie manis satriekts. Paklau, pat no cilvēciskā skatupunkta raugoties, nebūtu labi, ka tev viss tiktu iedots gatavs, bez šķēršļiem. Kaut ko – daudz ko! – nāksies pielikt klāt tev pašam. Kā gan citādi tu „kļūsi“ svēts?

Tu lūdzi Kungam, lai Viņš tev ļauj mazliet ciest Viņa dēļ. Taču pēc tam, kad sāpes atklājās tik cilvēciskā, tik normālā veidā – kā ģimenes problēmas vai sarežģījumi…, vai arī tūkstošiem ikdienas dzīves sīkumu –, tev bija grūti aiz tām saskatīt Kristu. – Ar paklausību atver savas rokas šīm naglām…, un tavas sāpes pārvērtīsies priekā.

Daudzus sarežģījumus var atrisināt uzreiz, citus – ne tik ātri. Tomēr viss nokārtosies, ja būsim uzticīgi: ja paklausīsim un izpildīsim to, kas paredzēts.

Vai tu domā, ka citi nekad nav bijuši divdesmit gadus veci? Vai tu domā, ka ģimene pret viņiem nekad nav izturējusies tā, it kā viņi būtu nepilngadīgi? Vai tu domā, ka viņi ir tikuši sveikā cauri, nepiedzīvojot sīkas un ne tik sīkas nebūšanas, ar kurām jāsaskaras tev? … Nē. Viņi ir šķērsojuši tos pašus apstākļus, ko tu piedzīvo tagad, un ar žēlastības palīdzību ir nobrieduši, ar dāsnu neatlaidību minot kājām savu „es“, piekāpjoties, kur bija iespējams piekāpties, un paliekot uzticīgi, taču bez uzpūtības un neievainojot, ar rāmu pazemību, kad tas nebija iespējams.