Numuru saraksts

Kā kļūdās šie vecāki, skolotāji, garīgie vadītāji… kuri pieprasa absolūtu vaļsirdību, bet, kad viņiem to izrāda, tad pārbīstas!

Līdzīgi, kā Baznīcas aizvien rūpīgā attieksme pret liturģiju mums ļauj nojaust ticības noslēpumu skaistumu un palīdz tos vairāk mīlēt, tāpat arī mums ir jāpauž – bez izlikšanās – konkrēta, šķietami pasaulīga attieksme, apliecinot, ka mēs dziļi – arī ārēji – cienām Vadītāju, kurš ar savu muti mums dara zināmu Dieva gribu.

Labajam ganam nav nepieciešams iebaidīt savas avis. Tāda rīcība raksturīga sliktiem valdniekiem. Tāpēc nevienu nepārsteidz, ka viņi ņem galu ienīsti un vieni.

Kungs ir iesējis tavā dvēselē labu sēklu. Un, lai iesētu šo mūžīgās dzīves sēklu, Viņš izmantoja vareno lūgšanas instrumentu, jo tu nevari noliegt, ka daudzkārt, kad atrodies pretī tabernākulam, aci pret aci, Viņš tev lika dvēseles dziļumos sadzirdēt, ka vēlas tevi sev, ka tev ir jāpamet viss… Ja tagad tu to noliedz, tu esi nožēlojams nodevējs, un, ja tu to esi aizmirsis, tad esi nepateicīgs.

Tāpat Viņš izmantoja – par to nešaubies, tāpat kā neesi šaubījies līdz šim, – padomus un pārdabiskos mājienus, ko tev deva tavs garīgais tēvs, kurš aizvien no jauna atkārtoja vārdus, ko nav iespējams laist gar ausīm; turklāt sākumā Viņš izmantoja – jau atkal, lai tavā dvēselē sētu labo sēklu – to cildeno, vaļsirdīgo draugu, kurš tev pateica skarbas, Dieva mīlestības piepildītas patiesības.

Taču ar naivu pārsteigumu tu esi atklājis, ka ienaidnieks tavā dvēselē ir sējis nezāli. Un ka viņš turpina to sēt, kamēr tu ērti guli un ļauj, lai tava iekšējā dzīve atslābst. – Tieši tas un nekas cits ir iemesls tam, kāpēc atrodi savā dvēselē staipīgos, pasaulīgos augus, kas, kā reizēm šķiet, nosmacēs labo kviešu graudu, ko esi saņēmis…

Izrauj tos reizi par visām reizēm! Tev pietiek ar Dieva žēlastību. Nebaidies, ka tie varētu atstāt tukšu vietu, ievainojumu… Kungs tur ieliks jaunu savu sēklu: mīlestību pret Dievu, brālīgu mīlestību pret tuvāko, ilgas pēc apustulāta… Un, kad paies laiks, nepaliks ne miņas no nezālēm, ja tu tās tagad, kamēr vēl ir laiks, izrausi ar saknēm. Un labāk būs, ja tu negulēsi un pa nakti uzraudzīsi savu lauku.

Lūk, kādiem vārdiem kāds biktstēvs darīja galu iekārei, ko piedzīvoja kāda jūtīga dvēsele, kas atzinās dažās ziņkārībās. – „Nekas! Tēviņu un mātīšu instinkti.“

Tu esi neaprakstāmi laimīgs. Reizēm, redzēdams kādu Dieva bērnu, kas atstāj savu Tēvu, sava miera un prieka dziļumos tu izjūti mīlestības sāpes un smeldzi, tomēr bez sarūgtinājuma, bez uztraukuma.

– Lai nu tā būtu, bet… Liksim lietā visus cilvēciskos un pārdabiskos līdzekļus, lai šis cilvēks attopas…, un pilnīgi paļausimies uz Jēzu Kristu! Tādā veidā ūdeņi vienmēr atriežas savā gultnē.

Nedusmojies, bieži vien bezatbildīga uzvedība liecina par saprāta vai sagatavotības, nevis par labas gribas trūkumu. No skolotājiem un vadītājiem ir jāpieprasa, lai viņi aizpilda šos robus ar savu pienākumu atbildīgu izpildi.

– Un tev būs jāizdara sirdsapziņas izmeklēšana… ja arī tu esi viens no tiem, kas ieņem šādu amatu.