Numuru saraksts

Bieži vien rodas kārdinājums pataupīt mazliet laika sev pašam… Iemācies reiz darīt galu tādam maziskumam, tūdaļ labojoties!

Ja iztēle vārās ap tevi pašu, tā rada izdomātas situācijas, izgudro kaut ko tādu, kas parasti neiederas tavā ceļā, tevi muļķīgā veidā dara izklaidīgu, mazina tavu dedzību un tevi šķir no Dieva klātbūtnes. – Tukšība. Ja iztēles centrā ir citi, tu viegli vari sākt tiesāt, kaut arī tev nav tādas misijas un tu tulko otra cilvēka uzvedību ļoti sīkmanīgā un neobjektīvā veidā. – Pārsteidzīgi spriedumi. Ja iztēle planē virs tavām dāvanām vai tavu runasveidu, vai arī pār apbrīnas gaisotni, ko radi citos, tad tu vari zaudēt savu nolūku godprātību un tādējādi barot lepnību.

Parasti dot iztēlei vaļu nozīmē zaudēt laiku, turklāt, ja to nepārvalda, tā atver durvis virknei tīšu kārdinājumu.

– Nevienu dienu neatsakies no iekšējās mērdēšanās!

Liekas neticami, ka varam būt tik laimīgi šajā pasaulē, kur tik daudzi cilvēki ietiepīgi vēlas būt noskumuši, jo skrien pakaļ savam egoismam, it kā viss beigtos te, virs zemes! Nekļūsti par vienu no viņiem… Labojies ik brīdi!

Ir cilvēki, kas nedzird – nevēlas dzirdēt – neko vairāk par tiem vārdiem, kas jau skan viņu galvā.

Ir daudzi, kuriem sapratne, ko tie no citiem pieprasa pret sevi, nozīmē to, ka visi pāriet viņu pusē.

Es nespēju ticēt tavam patiesumam, ja tu nejūti nepatiku – turklāt traucējošu nepatiku! – arī pret pašiem sīkākajiem un nekaitīgākajiem meliem, jo tie nav ne sīki, ne nekaitīgi, tāpēc ka ir apvainojums Dievam.

Kāpēc tu skaties, klausies, lasi un runā ar nekrietnu nodomu un centies izcelt „slikto“, kas mājo nevis pārējo nolūkos, bet gan tavā dvēselē?

Ja lasītājam nepiemīt godaprāts, diez vai viņš spēs atklāt rakstītāja godaprātu.

Sektants visās pārējo aktivitātēs redz tikai sektantismu. Viņš mēra tuvāko ar savas sirds greizo mērauklu.

Cilvēks no valdības mani ļoti apbēdināja. Viņš nojauta par dažu problēmu eksistenci, kas, no otras puses, dzīvē ir loģiskas… Un šis vīrs nobijās un dusmojās, kad viņam par tām pastāstīja. Viņš labāk vēlējās par tām neko nezināt, dzīvot pustumsā vai sava redzējuma krēslā, lai nezaudētu mieru. Es viņam devu padomu „ķerties vērsim pie ragiem“ tieši tādēļ, lai šīs problēmas izzustu, un apliecināju, ka tad viņš dzīvos patiesajā mierā.

Ne savas, ne svešas problēmas nevar atrisināt, izliekoties, ka to nav. Tas nozīmētu ērtību, slinkumu un durvju atvēršanu velna darbībai.

Vai tu izpildīji savu pienākumu? … Vai tavs nodoms bija godprātīgs? … Jā? – Tad neraizējies par to, ka ir nenormāli cilvēki, kuri visur atklāj ļaunumu, lai arī tas eksistē tikai viņu skatienā.

Viņi ziņkārīgi jautāja, vai tu uzskati par labu vai sliktu to savu lēmumu, kas viņiem šķita neitrāls. Ar tīru sirdsapziņu tu atbildēji: „Es zinu vienīgi divas lietas: pirmkārt, mans nodoms ir tīrs, un, otrkārt… es labi zinu, ko tas maksā.“ Un piebildi: „Dievs ir manas dzīves jēga un mērķis, tāpēc esmu pārliecināts, ka nekā neitrāla nav.“

Raugi, lai tavu labo nodomu vienmēr pavada pazemība. Jo bieži vien labie nodomi savienojas ar skarbumu spriedumos un teju ar neiespējamību piekāpties, kā arī zināmu personisku, nacionālu vai grupas lepnību.

Nav slikti izturēties krietni cildenu cilvēcisku motīvu vadītam… – Taču… cik liela ir atšķirība, ja „komandē“ pārdabiski motīvi!

Ieraudzījis, cik līksmi tiek veikts tik grūts darbs, kāds draugs iejautājās: „Vai visi šie uzdevumi tiek veikti aiz entuziasma?“ – Un viņš saņēma priecīgu un rāmu atbildi: „Aiz entuziasma? … Tad mēs būtu izgāzušies! Per Dominum Nostrum Iesum Christum – caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas mūs nemitīgi gaida!“

Tevi ārkārtīgi skumdināja kāda cilvēka nepavisam ne kristīgais komentārs. Viņš sacīja: „Piedod saviem ienaidniekiem. Tu nevari iedomāties, kā tas viņus kaitina!“

– Tu nespēji novaldīties un mierīgi atbildēji: „Es nevēlos mainīt mīlestību pret tuvākā pazemošanu. Es piedodu tāpēc, ka mīlu, un tāpēc, ka dedzīgi ilgojos līdzināties Skolotājam.“

Lūk, līdzeklis pret tavām raizēm: būt pacietīgam, ar godīgiem nolūkiem un uzlūkot lietas no pārdabiskās perspektīvas.

Aprunāšana ir skaudības meita, un skaudība ir neauglīgo patvērums. Tāpēc, saskaroties ar šādu neauglību, pārbaudi savus nolūkus: ja tu strādā un tevi netraucē tas, ka arī citi strādā un ievāc augļus, tad šī neauglība ir tikai šķietama, arī tu ievāksi ražu savā laikā.