Numuru saraksts

Tu rotaļājies ar kārdinājumiem, grūd sevi briesmās, spēlējies ar acīm un ar iztēli, runā… muļķības. – Un pēc tam brīnies, ka tev uzbrūk šaubas, sirdsapziņas pārmetumi, apjukums, skumjas un grūtsirdība. Tev man jāpiekrīt, ka nemaz neesi konsekvents.

Pēc sākotnējā entuziasma tu esi kļuvis svārstīgs, šaubīgs, bailīgs. – Tev rūp studijas, ģimene, finanšu jautājumi un it īpaši doma, ka tu nespēj, ka tu varbūt neesi derīgs, ka tev trūkst dzīves pieredzes.

Es tev došu līdzekli, kā pārvarēt šīs bailes, kas ir kārdinājumi, kurus vai nu iedvesis nelabais vai radījis tavs dāsnuma trūkums. „Nicini“ tos. Aizslauki no savas atmiņas šādas domas. Pirms divdesmit gadsimtiem Skolotājs to sludināja ļoti strupā veidā: „Neskaties atpakaļ!“

Mums savā dvēselē jālolo patiesas šausmas pret grēku. Atkārto ar satriektu sirdi – Kungs, kaut es Tevi vairāk neapvainotu! Tomēr nenobīsties no nabaga miesas un cilvēcisko kaislību nastas. Būtu muļķīgi un bērnišķīgi naivi, ja tu tikai tagad uzzinātu – kaut kas „tāds“ pastāv. Tavs posts nav šķērslis, bet gan pamudinājums vairāk vienoties ar Dievu, lai Viņu nemitīgi meklētu, jo Viņš mūs šķīstī.

Ja iztēle vārās ap tevi pašu, tā rada izdomātas situācijas, izgudro kaut ko tādu, kas parasti neiederas tavā ceļā, tevi muļķīgā veidā dara izklaidīgu, mazina tavu dedzību un tevi šķir no Dieva klātbūtnes. – Tukšība. Ja iztēles centrā ir citi, tu viegli vari sākt tiesāt, kaut arī tev nav tādas misijas un tu tulko otra cilvēka uzvedību ļoti sīkmanīgā un neobjektīvā veidā. – Pārsteidzīgi spriedumi. Ja iztēle planē virs tavām dāvanām vai tavu runasveidu, vai arī pār apbrīnas gaisotni, ko radi citos, tad tu vari zaudēt savu nolūku godprātību un tādējādi barot lepnību.

Parasti dot iztēlei vaļu nozīmē zaudēt laiku, turklāt, ja to nepārvalda, tā atver durvis virknei tīšu kārdinājumu.

– Nevienu dienu neatsakies no iekšējās mērdēšanās!

Neesi nu tik muļķīgi naivs, lai iedomātos, ka tev ir jācieš kārdinājumi, lai pārliecinātos, ka esi nelokāms savā ceļā. Tas būtu tāpat kā vēlēties, lai tev aptur sirdi, lai tādējādi pārliecinātos, ka vēlies dzīvot.

Neielaidies sarunās ar kārdinājumu! Ļauj, lai tev to atkārtoju: saņem drosmi un bēdz! Un lai tev pietiek spēka neaptaustīt savu vājumu, lai pārbaudītu, cik tālu tu varētu nonākt. Izbeidz, ne-kādas piekāpšanās!

Tev nav nekāda attaisnojuma. Vaina ir vienīgi tava. Ja tu zini – tu taču sevi pietiekami labi pa-zīsti –, ka, ejot pa šādu ceļu (ar tādu lasāmvielu, tādā sabiedrībā…), vari iekrist aizā, tad kāpēc tu ietiepies un domā, ka tas varbūt ir īsākais ceļš, kas veicina tavu izglītību vai arī palīdz tavai personībai nobriest? Radikāli maini savu plānu, kaut arī tas nozīmētu lielāku piepūli no tavas puses un grūtāk sasniedzamas izklaides. Ir pienācis laiks, lai tu izturētos kā atbildīgs cilvēks.

Kungu ļoti sāpina pastāvības trūkums daudzos vīriešos un sievietēs, jo viņi necenšas izvairīties

no apzinātiem ikdienišķajiem grēkiem. Tas ir normāli – tā viņi domā un taisnojas –, šādi klupieni gadās mums visiem! Ieklausies manī uzmanīgi – arī lielākā daļa pūļa, kas Kristu nosodīja un Viņam piesprieda nāvi, sāka ar to, ka vienkārši kliedza tāpat kā pārējie, ar to, ka ieradās Olīvdārzā kā visi pārējie! Visbeidzot, aizrauti arī ar to, ko darīja „visi“, tie nemācēja vai nevēlējās griezties atpakaļ… un piesita Jēzu krustā!

– Pēc divdesmit gadsimtiem mēs joprojām vēl neesam guvuši mācību.

Kritumi un kāpumi. Tev ir daudz, pārāk daudz kritumu un kāpumu! Iemesls tam ir skaidrs – līdz šim tu dzīvoji vieglu dzīvi, un joprojām negribi saprast, ka starp „vēlēties“ un „veltīt sevi“ ir diezgan ievērojams attālums.

Tā kā pilnīgi noteikti agrāk vai vēlāk tev būs jāklūp pār paša personiskā posta acīmredzamību, gribu tevi brīdināt par dažiem kārdinājumiem, kurus tev iedvesīs nelabais un kuri tev nekavējoties jānoraida: tās ir domas, ka Dievs ir tevi aizmirsis, ka tavs aicinājums uz apustulātu ir veltīgs vai ka pasaules grēku un sāpju nasta pārsniedz tavus apustuļa spēkus…

– Nekas no tā visa nav taisnība!

Ja tu patiešām cīnies, nepieciešams izmeklēt sirdsapziņu. Veic šo izmeklēšanu ik dienas! Pārbaudi, vai jūti mīlestības sāpes par to, ka neizturies pret mūsu Kungu tā, kā tev pienāktos.

Tieši tāpat, kā daudzi ierodas, lai liktu „pirmo akmeni“, neraizējoties par to, vai šādi iesāktā būve pēc tam tiks pabeigta, grēcinieki maldina sevi ar „pēdējo reizi“.