Numuru saraksts

Šādi muļķojoties, ar tādu iekšēju un ārēju frivolitāti, ar tādu vilcināšanos kārdinājumā, ar tādu gribēšanu, īsti negribot, ir neiespējami gūt izaugsmi iekšējā dzīvē.

Tavā dzīvē ir divas lietas, kas nesader: galva un jūtas. Ticības izgaismots prāts ne tikai skaidri parāda tev ceļu, bet arī to, kāda ir atšķirība starp varonīgu un muļķīgu veidu, kā pa šo ceļu iet. Vēl vairāk – tā tev tiek atklāts, cik cildeni un skaisti ir uzdevumi, kurus Trīsvienība uztic mūsu rokām. Turpretī jūtas pieķeras visam, ko tu nicini, pat tajā pašā brīdī, kamēr to uzskati par nicināmu. Tā vien šķiet, ka tūkstošiem sīkumu gaida pirmo iespēju, un, tikko kā tava nabaga griba novājinās – fiziska noguruma dēļ vai tādēļ, ka esi zaudējis pārdabisku skatījumu, – šie sīkumi sāk drūzmēties un drudžaini darboties tavā iztēlē, līdz tie izveido kalnu, kas tevi nomāc un liek zaudēt dūšu: darba grūtības, vilcināšanās paklausīt, līdzekļu trūkums, omulīgās dzīves kārdinošās brīnumsvecītes, mazi un lieli riebīgi kārdinājumi, sentimentālisma uzbrukumiņi, nogurums, garīgās viduvējības rūgtā garša… Un reizēm arī bailes. Bailes, jo zini, ka Dievs vēlas, lai tu esi svēts, bet tu tāds neesi. Ļauj man ar tevi runāt, neizmeklējot vārdus. Tev ir par daudz „iemeslu“, lai padotos, un par maz drosmes, lai atbildētu žēlastībai, ko Viņš tev dāvā, jo ir tevi aicinājis būt par otru Kristu, ipse Christus! – par pašu Kristu. Tu aizmirsi par Kunga brīdinājumu apustulim: „Tev pietiek ar manu žēlastību!“ – kas ir apliecinājums: ja vien gribi, tu vari.

Lai virzītos uz priekšu iekšējā dzīvē un apustulātā, pats nepieciešamākais ir nevis dievbijīgas izjūtas, bet gan apņēmīga un dāsna gatavība pildīt dievišķās prasības.

Bez Kunga tu nevarēsi paspert nevienu drošu soli. – Ja būsi pārliecināts, ka tev nepieciešama Viņa palīdzība, tu spēsi ciešāk vienoties ar Viņu nelokāmā, nepiekāpīgā, ar prieku un mieru svaidītā paļāvībā, pat ja ceļš būs grūts un stāvs.

Paskaties, cik liela starpība ir starp dabisko un pārdabisko rīcības veidu. Pirmais uzsāk labi, bet drīz vien vājinās. Otrais uzsāk tikpat labi… taču pēcāk pieliek pūles, lai turpinātu vēl labāk.

Nav slikti izturēties krietni cildenu cilvēcisku motīvu vadītam… – Taču… cik liela ir atšķirība, ja „komandē“ pārdabiski motīvi!

Ieraudzījis, cik līksmi tiek veikts tik grūts darbs, kāds draugs iejautājās: „Vai visi šie uzdevumi tiek veikti aiz entuziasma?“ – Un viņš saņēma priecīgu un rāmu atbildi: „Aiz entuziasma? … Tad mēs būtu izgāzušies! Per Dominum Nostrum Iesum Christum – caur mūsu Kungu Jēzu Kristu, kas mūs nemitīgi gaida!“

Pasaulei ir nepieciešams, ka pamodinām miegainos, iedrošinām kautrīgos un vadām nomaldījušos, vienā vārdā – ka mēs viņus ieliekam Kristus rindās, lai tik daudzi spēki neietu zudumā.

Varbūt arī tev noderēs šī pārdabiskā viltība, smalkjūtības pilns apņēmīgas mīlestības auglis, šie vārdi, ko bieži, sastopoties ar dažādām prasībām, atkārtoja kāda dvēsele, kas ļoti mīlēja Dievu: „Nu gan ir īstais brīdis pieņemt lēmumu no tiesas paveikt ko tādu, kas ir darīšanas vērts.“

Kādu kristīgo pilnību tu ceri sasniegt, ja vienmēr rīkojies saskaņā ar savām iegribām un dari to, „kas tev tīk“? … Visi tavi neapkarotie trūkumi kā loģisku augli nesīs nemitīgus nekrietnus darbus. Un, kad pienāks sarežģīta situācija, tava griba tev nelīdzēs nenieka: kurā gan cīņā un ar kādu neatlaidību tā būtu rūdīta?

Fasāde tā kā būtu enerģiska un nelokāma. – Taču cik daudz mīkstmiesības un gribas trūkuma iekšienē!

– Stingrāk apņemies panākt, lai tavi tikumi nav vien maska, bet gan kļūst par ieradumiem, kas nosaka tavu raksturu.

„Pazīstu dažas un dažus, kam nav spēka pat saukt palīgā,“ sarūgtināts un sāpināts tu man saki. – Nepaej garām, tava vēlēšanās izglābties pašam un izglābt viņus var būt izejas punkts viņu atgriešanās ceļam. Turklāt, ja padomāsi, tu sapratīsi, ka arī tev tika pasniegta roka.