Mēs lūdzāmies vakara lūgšanu, naktij tuvojoties, būdami lauka vidū. Droši vien šis skats varētu šķist mazliet dīvains skatītājam, kurš nezinātu, kas tur notiek, – bariņš cilvēku, kas sasēdušies zemē, klusumā, kuru pārtrauc vien dažu meditācijas punktu lasīšana.

Šī lauka vidū izsacītā lūgšana – kas bija „īpaši intensīva“, lūgšana par visiem, kuri nāca kopā ar mums, par Baznīcu un par dvēselēm – Debesīm izrādījās ļoti patīkama un auglīga. Jebkura vieta ir piemērota, lai šādi satiktos ar Dievu.