Paskat tik, kādus nepamatotus prātuļojumus tev piedāvā ienaidnieks, lai tu pamestu lūgšanu: „man nav laika“ – kamēr tu nemitīgi to izšķied –, „tas nav man domāts“, „mana sirds ir sausa“… Lūgšanas būtība nav tajā, ko runā vai sajūt, bet gan tajā, ka ir jāmīl. Un mēs mīlam, cenšoties kaut ko Kungam pateikt, pat ja nepasakām neko.