Nemānīsim sevi… – Dievs nav ēna, tāla būtne, kas mūs rada un pēc tam pamet. Viņš nav saimnieks, kas dodas prom un vairs neatgriežas. Kaut arī to netveram ar saviem jutekļiem, Viņa eksistence ir daudz patiesāka nekā visas realitātes, kam pieskaramies un ko redzam. Dievs ir šeit, ar mums, klātesošs, dzīvs. Viņš mūs redz, dzird, vada un uzlūko katru mūsu vissīkāko rīcību, mūsu slēptākos nodomus. Mēs tam ticam…, taču dzīvojam tā, it kā Dieva nebūtu! Jo neveltām Viņam ne domu, ne vārdu. Jo nepaklausām Viņam un necenšamies valdīt pār savām kaislībām. Jo neizrādām Viņam mīlestību un negandarām…

– Vai mēs turpināsim dzīvot ar mirušu ticību?