Sastopoties ar šīs dzīves rūgto netaisnību, taisnīga dvēsele tik ļoti līksmojas, domājot par sava mūžīgā Dieva mūžīgo taisnību!

– Un, iepazīstot pašas postu, viņa nereti pār lūpām ļauj izlauzties Pāvila saucienam, ko pavada dedzīgas ilgas: „Non vivo ego – vairs nedzīvoju es!“ Tas ir Kristus, kas manī dzīvo un dzīvos mūžīgi!