Ja tu patiešām vēlies būt gandarīšanas dvēsele – gandaroša un priecīga –, vairāk par visu tev jāsargā laiks, ko tu velti savai ikdienas lūgšanai, personiskai, dāsnai un ilgstošai, un jārūpējas par to, lai šis laiks nebūtu katru dienu cits, bet gan vienmēr, kad tas ir iespējams, būtu noteiktā stundā. Nepiekāpies šādos sīkumos! Esi vergs šim ikdienišķajam Dieva kultam, un vari būt drošs, ka nemitīgi jutīsies prieka piepildīts.