Es vēlētos, kaut jūs visā pilnībā atklātu šīs mūsu Kunga vienkāršības patieso dziļumu, jo Viņš dzīvoja gandarīšanas dzīvi bez jebkādām nevajadzīgām ārišķībām un tādu pašu dzīvesveidu Viņš sagaida arī no mums: „Bet kad jūs gavējat, neesiet noskumuši kā liekuļi! Viņi pārvērš savu seju, lai cilvēki redzētu, ka viņi gavē. Patiesi es jums saku: viņi savu algu saņēmuši. Bet tu, kad gavē, svaidi savu galvu un nomazgā savu seju, lai nerādītos kā gavētājs cilvēku, bet gan tava Tēva priekšā, kas ir noslēpumā! Un tavs Tēvs, kas redz slepenībā, atalgos tevi.“ (Mt 6, 16-18)

Šādi tev vajadzētu praktizēt gandarīšanas garu: ar skatienu, kas vērsts uz Dievu, un, rīkojoties kā Viņa dēlam, kā mazam bērnam, kurš parāda savam tētim, cik ļoti viņš to mīl, atdodot viņam dažus no saviem dārgumiem: diega spoli, alvas zaldātiņu bez galvas, pudeles korķi… To vērtība ir niecīga, tomēr viņam ir grūti saņemties. Beigu beigās mīlestība tomēr uzvar, un mazais apmierināts pastiepj rociņu, pasniedzot tos tēvam.