Kristīgais taisnīguma tikums tiecas pēc kā vairāk. Tas mūs mudina būt pateicīgiem, laipniem un dāsniem, rīkoties kā godavīriem un uzticamiem draugiem gan labos laikos, gan pārbaudījuma brīžos; tas aicina mūs ievērot likumus un cienīt likumīgo varu; ar prieku laboties, ja redzam, ka esam kādā jautājumā kļūdījušies. Bet pāri visam, ja esam taisnīgi, mēs pildīsim savus profesionālos, ģimenes un sabiedriskos pienākumiem, un darīsim to bez plātīšanās un lielības, centīgi strādājot un izmantojot savas tiesības, kas ir arī mūsu pienākumi.

Es neticu dīkdieņu taisnīgumam, jo ar savu dolce far niente, „saldo dīkdienību“ kā mēdz teikt manā mīļajā Itālijā, viņi reizēm pat ļoti smagā veidā neievēro vienu no būtiskākajiem taisnīguma un vienlīdzības principiem — to, kas saistīts ar mūsu pienākumu strādāt. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Dievs radīja cilvēku ut operaretur! (Rad 2, 15) — „lai viņš strādātu“, un ka pārējie cilvēki — mūsu ģimene un tauta, visa cilvēce — ir atkarīga no mūsu darba ražīguma! Mani bērni, cik gan nabadzīga izpratne par taisnīgumu ir tiem, kas to uzskata vien par materiālo labumu vairāk vai mazāk godīgu sadali!