Lai arī kur mēs atrastos, Kungs skubina mūs būt nomodā. Uzklausot šo Dieva aicinājumu, audzēsim sevī cerības pilnu vēlēšanos tiekties pēc svētuma un darīsim to ar darbiem. „Dod man savu sirdi, mans dēls“ (Sak 23, 26), mēs it kā dzirdam Kungu mums sakām. Beidz būvēt gaisa pilis un beidzot atver savu dvēseli Dievam; tikai Viņā tu atradīsi patiesu pamatu savai cerībai un pamudinājumu darīt citiem labu. Ja cilvēks necīnās pats ar sevi un necenšas izdzīt no savas dvēseles cietokšņa visus līdz pat pēdējam ienaidniekam — lepnumu, skaudību, miesas un acu kārību, savu iluzoro pašpietiekamību un mežonīgās alkas pēc visatļautības, ja viņā nav iekšējās cīņas, pat viscildenākie ideāli novīst kā zāles zieds. „Jo saule uzlēca savā karstumā un izkaltēja zāli, un tās zieds nokrita, un tās vaiga skaistums gāja bojā.“ (Jk 1, 10—11) Un pēc tam pat pie vismazākās vēja pūsmas kā ļauna nezāle, kas ātri izplatās, izsējas un asnus sāk dzīt bezcerība un skumjas.

Jēzus nevar samierināties ar to, ka sekojam Viņam it kā minstinoties. Viņš prasa (un Viņam uz to ir tiesības!), lai ejam kristīgo ceļu droši un esam nepiekāpīgi grūtību priekšā. Viņš uzstāj, lai soļi, ko speram, ir stingri un konkrēti, jo pārlieku vispārīgi nodomi laboties parasti ir visai neauglīgi. Šīs izplūdušās, nekonkrētās apņemšanās ir vien tukšas ilūzijas, ar kurām mēs cenšamies apklusināt dievišķo balsi, kas skan mūsu sirdī; tās ir kā maldugunis, kas nedz dedzina, nedz dod siltumu un izdziest tikpat pēkšņi kā uzliesmojušas.

Es pārliecināšos par tavu labo nodomu patiesumu tad, kad redzēšu, ka virzies uz to īstenošanu mērķtiecīgi un ar neatlaidību. Dari labu, izvērtē, kā tu veic savas ikdienas nodarbes, esi taisnīgs (jo īpaši mājās un darbā), kaut arī tas no tevis prasītu daudz spēka; dari laimīgus savus līdzcilvēkus, ar prieku kalpojot kolēģiem, cenšoties pabeigt ikvienu darbu cik labi vien vari, ar sapratni un smaidu, ar savu kristīgo skatījumu uz dzīvi. Itin visu dari Dieva dēļ, domājot par Viņa godību. Dzīvo ar augšupvērstu skatienu, ilgojoties pēc mūsu mūžīgās Debesu tēvzemes, jo tā ir vienīgais īstais mērķis, pēc kā patiesi vērts tiekties.